Daļējas laika beigas

ASV senators Rodžers Vikers, pēc ranga otrs augstākais republikānis Senāta Bruņoto dienestu komitejā, teica, ka Savienotās Valstis nevar izslēgt nevienu iespēju, kā varētu atbildēt uz Krievijas agresiju Ukrainā, tai skaitā karaspēka iesūtīšanu vai pat kodoluzbrukumu.

mississippifreepress.org, 2021. gada 7. decembrī

Veikt ar Krievijas kodolieročiem brīdinājuma triecienu pa ASV poligonu Nevadas pavalstī ieteica Krievijas Valsts Domes deputāts no Vienotās Krievijas Jevgeņijs Fjodorovs. Pēc viņa domām, tāds solis ir nepieciešams tādēļ, ka amerikāņi nesaprot sarunu valodu un ir pārliecināti par savu nesodāmību, kad plāno agresīvas darbības – pārvietot NATO ieročus pie Krievijas robežām.

news.rambler.ru, 16. janvārī

Visa mana mūža laikā NATO ir izmantojusi ticamas atturēšanas principu, lai novērstu Padomju Savienības neapšaubāmi spēcīgāka sauszemes karaspēka iebrukumu Eiropā. To viegli paskaidrot, izmantojot spēļu teoriju. Pieņemsim, ka Austrumiem ir pirmais gājiens. Ja viņi neuzbrūk, paliek status quo, rezultāts 0:0. Ja Austrumi uzbrūk un NATO atbild ar parastajiem ieročiem, rezultāts būs 1:–1; atbilde ar kodolieročiem dod rezultātu –100 katrai no spēles dalībniecēm. Pieņemsim, ka Austrumi uzskata, ka uz parastu uzbrukumu neviens neatbildēs ar kodolieročiem, jo, galu galā, –100 Rietumiem ir sliktāk nekā –1. Tādā gadījumā Austrumi noteikti uzbruks, jo 1 ir vairāk nekā 0. Ja spēlē pirmais gājiens ir Rietumiem, viņu stratēģijai jābūt ticami un ļoti pārliecinoši publiski pateikt, ka Rietumi pirmie lietos kodolieročus un Austrumu rezultāts būs garantēti –100, nevis 0 vai 1. Vienīgi lietojot draudus, rezultāts Rietumiem ir status quo jeb 0.¹ Kas ir mainījies?

Baidena administrācija ir uzsākusi ASV kodolieroču politikas dokumenta “Nuclear Posture Review” jaunu variantu. Starp citu, Tramps savā laikā piedāvāja aprīkot ar 5–7 kilotonnu kodolgalviņām W76-2 Obamas laikā 2013. gadā norakstītās vidējas sniedzamības spārnotās raķetes Tomahawk un zemūdeņuraķetes Trident D-5 (16 tādas atrodas seriālā “Sazvērestība zemūdenē” (angļu val. “Vigil”) redzamajā kuģī). Priekšvēlēšanu laikā Baidens to nosauca par sliktu ideju, kaut gan 2022. gada budžetā finansējums W76-2 tika saglabāts.² Kopumā ir sajūta, ka ļoti pārliecinoša un stingra apņēmība pirmajiem lietot kodolieročus Baidena retorikā ir mazāk cieta.

2020. gada 2. jūnijā Krievija publiskoja četrus scenārijus savām tiesībām lietot kodolieročus: 1. Ticamas informācijas saņemšana, ka ir palaistas ballistiskās raķetes, kuras uzbrūk Krievijai. (Piebildīsim, ka runa ir par jebkuru ballistisko raķeti, jo pārbaudīt, vai raķetei ir kodolgalviņa, lidojuma laikā nav iespējams.) 2. Kodolieroču vai citu masu iznīcināšanas ieroču pielietojums pret Krieviju. 3. Tāda ietekme uz Krievijas objektiem, kas padara neiespējamu atbildes kodoltriecienu: tas var būt, piemēram, arī kiberuzbrukums vai militāro satelītu izsišana no ierindas. 4. Agresija pret Krieviju ar parastajiem ieročiem, kas apdraud valsts pastāvēšanu. Proti, Krievija pieļauj, ka lietos kodolieročus pirmā. Kopumā formulējumi ir tik izplūduši, lai stratēģiskajās spēlēs būtu iespējams princips “atturēšana ar neskaidrību”, proti, pretinieks tiek mudināts darīt pēc iespējas mazāk, lai neizsauktu atbildes reakciju. Vēl viens tipisks Krievijas paņēmiens ir eskalēt, lai deeskalētu, proti, spert apzināti pārspīlētu pirmo soli, lai dotu iespēju pretiniekam piekrist mazāk sāpīgām alternatīvām.