Gaļas ēšana

Vai jūs būtu gatavs ēst savu draugu vai elku? Vai jūs to spētu? Cik dziļi kanibālisma tabu ir iesakņojies cilvēku apziņā, no kurienes tas nāk, un kā mums no tā atbrīvoties? Jo atbrīvoties no tā mums vajadzēs, ja vēlēsimies turpināt ēst gaļu. Uzņēmums ar nosaukumu BiteLabs jau ir nācis klajā ar šādu ideju, ierosinot ražot laboratorijā audzētu gaļu no slavenību – piemēram, Džeimsa Franko vai Dženiferes Lorensas – šūnām.

Nekas neliecina, ka minētās vai citas slavenības varētu uzķerties uz šī āķa un aizdot savas šūnas. BiteLabs bez redzamiem panākumiem mēģina pārdot savu biznesa modeli internetā jau vismaz septiņus gadus, tāpēc skepse par to, vai BiteLabs būs pirmais slavenu cilvēku gaļas piedāvātājs tirgū, ir visnotaļ vietā. Bet ideja, atzīstiet, ir laba, pat ja pēc mūsdienu kulinārijas standartiem nedaudz traka. Tehniski tā noteikti ir īstenojama. Ja jau gaļu var audzēt laboratorijā (tiesa, par attiecīgu cenu), tad laboratorijā var audzēt arī cilvēka gaļu. Pēc dažiem gadiem, ja vien likumi un mārketinga spēki to ļaus, es varēšu piedāvāt draugiem Kotrela kotletes, neizlejot vairāk par vienu savu asins lāsi. Šekspīra Šeiloks varētu ne vien nomaksāt savus parādus, bet pat uzsākt biznesu.

Tomēr šāda prognoze var izrādīties pāragra un pārspīlēta. Ļaujiet man jūs pagarlaikot ar dažiem vispārpieņemtās morāles apsvērumiem, pirms pastāstu, kāpēc kanibālisms, manuprāt, ir gaļēdāju nākotne.

Kad atskatāmies uz holokaustu 20. gadsimta Eiropā vai uz verdzību 19. gadsimta Amerikā, mēs, cerams, jūtam vismaz divējādas šausmas: šausmas par to, ka bija zināms skaits entuziastu, kas gribēja un spēja slepkavot un spīdzināt savus līdzcilvēkus, kā arī šausmas par to, ka sabiedrībā, kurā norisinājās šie notikumi, bija tik daudz ļaužu, kas bija vienaldzīgi pret šiem noziegumiem vai pat tos atbalstīja – katrā ziņā nedarīja neko, lai tos novērstu.

Vai esam daudz labāki tagad, 21. gadsimtā? Vai arī nākamās paaudzes, atskatoties uz mūsu rīcību un vērtībām, secinās, ka esam īstenojuši un pieļāvuši paši savas barbarisma formas, tās neatzīstot par barbariskām?