Jūsu tiesības izvēlēties

Kad gāju skolā, dzirdēju šādu apgalvojumu:
– Labai precei reklāmu nevajag!
Tā mācību daļas vadītāja M. izteicās par meiteņu centieniem lietot kosmētiku.
Nebiju gaidījis, ka tas pats man būs jādzird, strādājot Latvijā lielākajā reklāmas aģentūrā. Bet! Latvijas balzama pārstāve I. mums, radošajai komandai, sausi paziņoja:
– Mūsu brendiju pērk ļoti labi. Jūs uzdevums ir to nesabojāt.
Izcietis visas šīs labās preces, vēl desmit gadus vēlāk es lasu atkal:

Mēdz taču teikt, ka labai precei reklāmu nevajag.
Ieva, 2017. gada 22. februārī

Kā gan tā?
Bet jau pirms tā visa mēs zinājām:

Reklāma – puse no uzvaras.
Komunārs (Dobele), 1987. gada 24. februārī

Pievērsiet uzmanību, tas lasāms nevis žurnālā Kapitāls, bet gan laikrakstā Komunārs. Un tur tiek citēts dzejnieks Pēteris Jurciņš.
Kura no abām paradigmām izpaužas šeit?

Februārī visvairāk reklamējās valdība.
Diena, 1994. gada 3. aprīlī

Vai šeit?

18. februārī Valmierā notika karnevāls “Reklāma, reklāma”. [..] Bija arī visai tāls ciemiņš – viens no Rēzeknes trīs sivēntiņiem. Viņam somā bija reklamējami un pārdodami sivēni.
Kopsolī, 1995. gada 15. martā

Padomājiet tikai. Reklāma kādreiz šķita kaut kas tik skaists, tik rotaļīgs, ka tai veltīja karnevālu. Pat sivēns atnāca. Kam somā bija... citi sivēni? Cik noslēpumaini.
Lai cik tieši mēģinātu izteikties pati reklāma, visos šajos tekstos ir izlasāms kas cits, ass un iedvesmojošs:

Mums ir tas, kas jums ir vajadzīgs! Rūpnieciska tipa elektriskais diskveida nazis.
Lauku Avīze, 1995. gada 8. augustā

Slavenais Ginta Gabrāna darbs¹ radīts tai pašā gadā, ja kas.