Mēs te esam

Jau 2010. gadā Stīvens Hokings publiski paziņoja, ka attīstītai citplanētiešu civilizācijai nebūtu nekādu grūtību iznīdēt mūs tāpat, kā mēs spējam iznīcināt skudru pūzni. Cilvēces pūrā ir ilgstoša prakse pakļaut un pat slepkavot citādos, kas ir kulturāli atšķirīgi vai tehnoloģiski mazāk attīstīti. Kāpēc gan lai citplanētieši uzvestos citādi?

Šādi attīstīti citplanētieši visdrīzāk kļūs par nomadiem, kas meklēs jebkuru planētu, kuru spēs sasniegt, lai to pakļautu un kolonizētu,

Hokings pauda kanālā Discovery.

Tā viņi iegūs materiālus nākamo kosmosa kuģu būvniecībai, lai virzītos tālāk. [..] Mēs nezinām pietiekami daudz par citplanētiešiem, bet zinām par cilvēkiem. Ieskatoties savā vēsturē, ļoti bieži varam atrast piemērus, kad sadursme starp augstāk attīstītām un primitīvākām civilizācijām ir beigusies pēdējām katastrofāli. Ja ir kāda civilizācija, kas spēj lasīt mūsu sūtītos ziņojumus, tad tā var būt tehnoloģiski par mums miljardiem gadu attīstītāka. Un, ja tā, viņi būs mums neizmērojami tālu priekšā un var mūs uzskatīt par līdzīgiem mazvērtīgām baktērijām.

Anna Drīana, Cosmos Studios dibinātāja, ir optimistiska:

Nākotnē mēs varam nonākt tādā periodā, kad izaugam no savas evolucionārās bagāžas un kļūstam mazāk agresīvi un tuvredzīgi. Es ceru, ka ārpuszemes civilizācijas ne tikai ir tehnoloģiski attīstītākas, bet arī augstāk novērtē dzīvības unikālo vērtību bezgalīgajā kosmosā.

Viņai piebalso Džilla Tārtere, bijusī SETI (Search for Extraterrestrial Intelligence – Ārpuszemes saprāta meklēšana) institūta direktore:

Ja citplanētieši te ierastos, viņiem tas droši vien nebūtu pirmais pieredzējums, viņi zinātu, kā rīkoties. Un viņu tehnoloģiskās spējas ļautu viņiem iztikt bez vergiem, bez mūsu pārtikas un planētas resursiem.

Starpzvaigžņu ziņojumam būtu nepieciešamas divas fundamentālas īpašības – skaidrība par to, ko pateikt un kā to pateikt. Līdz šim visi mūsu vēstījumi sākas ar pamatinformāciju par matemātiku un fiziku, pieņemot, ka citplanētieši nebūtu varējuši uzbūvēt uztverošās iekārtas bez zināšanām par tām. Tam varētu piekrist. Bet nebūt nav viennozīmīgi, ka citas civilizācijas lieto tos pašus simbolus vai attēlus, ko lietojam mēs. Kad SETI zinātnieks Franks Dreiks veidoja Aresibo ziņojuma¹ prototipu, viņš izsūtīja bināro paraugu dažiem kolēģiem, ieskaitot vairākus Nobela prēmijas laureātus. Neviens no viņiem nespēja saprast tā saturu, un tikai viens atpazina, ka tā ir bitkarte. Ja cilvēces gaišākie prāti ar saknēm mūsu kultūras vidē tā mocījās, tad pastāv šaubas, vai zaļajām ķirzakveidīgajām būtnēm ar plazmas zobenu rokā veiksies labāk. Galu galā, vai viņiem vispār piemīt redzes maņa, kādu mēs to iedomājamies?

Astrofiziķis Mārtins Rīss ir komentējis Hokinga teikto, paužot, ka attīstītās ārpuszemes civilizācijas jau tagad varētu zināt, ka mēs te atrodamies. Ja viņi mūs vēro, tad noteikti ir pamanījuši radioviļņus, klimata pārmaiņas un kodolsprādzienus. Ja viņi jau ir šeit, mēs gan to varētu nepamanīt.

Ja mēs sevi neiznīcināsim, tad nākotnē cilvēka evolūcija notiks nevis atbilstoši darviniskās selekcijas laika skalai .., bet atbilstoši daudz īsākajai tehniskā progresa laika skalai. .. ja kaut kur ārpus Zemes izveidosies nelielas cilvēku kopienas .., viņi varēs likt lietā savas ģenētikas un kibertehnoloģiju zināšanas, lai modificētu savus pēcnācējus. .. mūsu suga savā evolūcijā vēl nav sasniegusi pat pusceļu.²

Ja sekojam Rīsa loģikai spoguļattēlā, tad citplanētiešu sūtņi te var ierasties tiktāl modificēti, ka vēl nespējam tos pamanīt. Manā dzīves laikā mēs esam nonākuši no masīvām radiolampām līdz 2 nanometru čipiem, kam uz plaknes pirksta naga izmērā ir novietoti 50 miljardi tranzistoru, un katrs no tiem ir plānāks nekā DNS saite. Es viegli varu iztēloties, ka tehnoloģiski attīstītāki citplanētiešu sūtņi jau tagad ir iemaisīti kādā atmiņas ūdenī.

Ja nu tikšanās ar citplanētiešiem ir neizbēgama, tad – kurš pirmais brauks, tas pirmais mals. To pirms kāda mēneša ir sapratuši Kentuki pavalsts Leksingtonas pilsētas, sauktas arī par Pasaules zirgu galvaspilsētu, gaišākie prāti. Viņi ir nosūtījuši ielūgumu bitkartes formā 40 gaismas gadus attālajam sarkanajam pundurim TRAPPIST-1, kuram ir septiņas, cerams, apdzīvotas planētas, informējot, ka Kentuki ir cilvēki, ar pļavas skareni klāti pakalni zirgu ganībām, T. D. Janga blūzs un alkohols, proti, Kentuki burbons. Varētu tikai cerēt, ka Purčiks sekos savu kolēģu paraugam un piedāvās, teiksim, spa un boulingu, un germānija bāru, jo Purvciemā jau tagad ir Marsa gatve un Andromedas gatve tuvākajiem kaimiņiem, kā arī visus Visuma ciemiņus iekļaujoša Zvaigznāja gatve. Šo ieceri varētu finansēt Rīgas valstspilsētas apkaimju projektu konkursā.