Pasauļu karš

Baltā nama preses sekretāre Karina Žana-Pjēra vakar preses konferencē teica: “Bet nav, es atkārtoju, nav nekādu liecību, ka nule notriektie objekti būtu saistīti ar ārpuszemes civilizāciju darbību.” ASV Gaisa spēku Ziemeļu apgabala komandieris ģenerālis Glens Vanherks (VanHerck) svētdien tomēr piebilda: “Šobrīd es neesmu izslēdzis nevienu iespēju.”

wired.com, 14. februārī

ASV militārajā nozarē atbildīgā iestāde par šķīvīšu novērojumiem ir Pentagona AARO jeb Visādu anomāliju izpētes birojs (All-domain Anomaly Resolution Office). Tā pirmais ziņojums ASV Kongresam 2021. gada jūnijā ietvēra 144 gadījumus kopš 2004. gada, kad ASV militārie piloti redzējuši debesīs kaut ko neparastu. Nacionālās izlūkošanas birojs nesen tam pievienoja vēl 366 citus novērojumus, vairākums no tiem bija baloni, putni, droni vai citi štrunti, bet 171 gadījumam precīza skaidrojuma nebija. Par spīti tam, ka daži objekti demonstrēja neparastas lidojuma trajektorijas, 2022. gada decembrī Aizsardzības departamenta vadītāja vietnieks Ronalds Moltrijs paziņoja, ka failos nav nekā, kas liecinātu par saprātīgu ārpuszemes dzīvību.

Mūsu Piena Ceļa galaktikā bez Saules ir vēl kādi 400 miljardi zvaigžņu, kas dara līdzīgu darbu – sniedz savām planētām enerģiju –, un kādi 6 miljardi no tām ir līdzīgas Zemei. Un tiek lēsts, ka Visumā ir kādi 200 miljardi galaktiku, nerunājot nemaz par to, ka ir iespējami daudzi paralēlie Visumi. Tur kaut kam ir jābūt. Ne velti sabiedriskās domas mērīšanas institūta Gallup 2021. gada aptaujā 41% amerikāņu atbildēja, ka vismaz daži NLO ir bijuši ārpuszemes civilizāciju kosmosa kuģi. Ja 41% vēlētāju uzskata, ka nosacītie marsieši ir realitāte, tad politiķiem neklātos viņos neieklausīties. Tas ir par spīti faktam, ka mums tuvākā eksoplanēta Keplers-186f ir 580 gaismas gadu attālumā un tās vidējā virsmas temperatūra ir –85 Celsija grādi (vēsāk nekā uz Marsa), un pēdējie Dreika vienādojuma aprēķini rāda, ka varbūtība, ka esam vienīgā saprātīgā dzīvība Piena Ceļā, ir 53–99,6 procenti.

Uzskatu, ka attiecībās ar citplanētiešiem mums vajag vairāk empātijas, loģikas un zinātkāres.

Pirmkārt, mums ir pozitīvi piemēri komunikācijā ar ārpuszemes civilizācijām. Uz pavadoņiem Voyager, kas tika palaisti 1977. gadā, ir divi fonogrāfa ieraksti, lai citplanētiešus iepazīstinātu ar mums. Tur ir ANO ģenerālsekretāra Kurta Valdheima un ASV prezidenta Džimija Kārtera uzrunas, smiekli, attēli, dažādi mūzikas gabali, tai skaitā Čaka Berija rokenrols “Johnny B. Goode”. To kopumā varētu saukt par draudzīgi pastieptu roku sarkanā pundura Glīzes 445 apkaimes iedzīvotājiem 17,6 gaismas gadu attālumā no mums. Pozitīvai rīcībai sekoja draudzīga atbilde. Populārzinātniskā raidījuma Saturday Night Live 3. sezonas 64. epizodē fiziķis Kokuva (Cocuwa – “palīdzēt bez atlīdzības”, havajiešu valodā), kurš pēc izskata ir līdzīgs Stīvam Mārtinam, informēja, ka citplanētieši mums ir atbildējuši: “Sūtiet vairāk Čaka Berija!” 1974. gadā esam nosūtījuši arī radiosveicienu no Aresibo teleskopa Puertoriko uz 25 000 gaismas gadus attālo Herkulesa zvaigznāju, un tajā ir arī bināri iekodēts cilvēka attēls. Arī uz šo vēstījumu esam saņēmuši draudzīgu atbildi – būtnes ar lodveida galvu attēlu labības laukā netālu no Čilboltonas teleskopa Dienvidanglijā 2001. gadā.

Otrkārt, mums nevajadzētu uzskatīt, ka citplanētieši ir idioti. Rīgas Laikā par to rakstīts jau iepriekš. Ja mēs ticētu Īlona Maska versijai, ka piramīdas uzbūvējuši citplanētieši, kā jūs domājat – vai viņi to neizdarītu perfekti jau pirmajā mēģinājumā? Vai, mērojuši milzu attālumus, izmantojot stīgas un tārpejas, viņi čakarētos ar prastu foraminīferu čaulu (no tām veidojas kaļķakmens) krāvumu? Ja kosmosa ceļotāju rīcībā ir tehnoloģijas, kas ļauj viņiem pārvarēt tūkstošiem gaismas gadu attālumu, kāpēc pētīt Zemi tik primitīvi – lidinot atmosfērā kaut kādas astoņstūru bundžas un mazam auto līdzīgus priekšmetus? Kāpēc gan viņiem būtu jābūt tik tizliem, lai ļautu sevi notriekt ar primitīvu raķeti? Galu galā, kāpēc lai viņi slēptos no mums, ja mēs paši esam bijuši atvērti komunikācijai ar ārpuszemniekiem?

Treškārt, lai paspertu soli pretī, mums nāksies mainīties. Lai pārvarētu cilvēka sugas nepilnības un šo nepilnību radītos šķēršļus ceļojumiem Visumā, mums nāksies, sekojot Mārtina Rīsa ieteikumam, likt lietā savas ģenētikas un kibertehnoloģiju zināšanas, lai modificētu savus pēcnācējus. 5 g paātrinājumu cilvēka ķermenis spēj izturēt tikai 2 minūtes, 3 g paātrinājumu – vienu stundu. Lai, piemēram, Hans Solo un Lūks Debesgājējs paceltos no Tatuīnas, paātrinātos ar 3 g un sasniegtu pusi no gaismas ātruma, būtu vajadzīgi divarpus mēneši. Nākotnē evolūcija notiks daudz ātrāk – atbilstoši tehniskā progresa, nevis dabiskās selekcijas laika skalai. Tāpēc ir visnotaļ ticams, ka nākamajos miljonos gadu no mums cēlušās sugas pārstāvji izplatīsies pa visu galaktiku. Bet mums jāsamierinās, ka tā vairs nebūs mūsu suga, kāda tā ir tagad.

Kopumā – mēs varam labāk. Kamēr amerikāņi iznieko laiku, pētot arhaiskus un nopietniem starpgalaktiskiem ceļojumiem nepiemērotus balonus un bundžas, es ieteiktu izmantot iespēju, ka iepretī K. Valdemāra ielas 117 namam ir slēgta satiksme, un izcilāt kanalizācijas aku vākus, jo nevar izslēgt, ka tur ir tārpejas. Un tad mēs varētu savu sugu paturēt tādu, kāda tā ir.