Cik daudz Čērčils dzēra patiesībā?

Īsā atbilde ir: mēs nezinām. Nav iespējams noskaidrot, cik daudz Čērčils izdzēra restorānos un klubos. Mums ir viņa alkohola piegādātāja rēķini un vīna pagraba uzskaites grāmata, taču šie dzērieni, protams, bija paredzēti visas saimes lietošanai un Čārtvelā apgrozījās daudz ļaužu.

Tomēr mums pieejamā informācija ļauj uzburt samērā ticamu ainu. Datus par Čērčila tēriņiem esmu ņēmis no Pītera Klārka darba “Čērčila kunga profesija”. Dati par Čērčila dienas režīmu nāk no Viljama Mančestera sarakstītās aizraujošās, vērienīgās biogrāfijas “Pēdējais lauva”.

Pirmais, kas jāņem vērā, runājot par Čērčila dzeršanas paradumiem, ir viņa izsmalcinātā gaume. Savu māju viņš nopirka par 5000 mārciņām un ieguldīja 18 000 mārciņu tās atjaunošanā. Čērčils nebija vīrs, kas pret baudu attiecas pavirši. Viņš dzēra vienīgi augstākās kvalitātes šampanieti.

Citējot F. E. Smitu, “viņš vienmēr bija gatavs iztikt ar vislabāko”.

Otrkārt, Čērčils nebija kompromisu cilvēks. Tieši tādēļ 30. gadi ir tik interesanta viņa dzīves daļa. Tas bija laiks, kad viņš bija zaudētājos, bet gluži vienkārši atteicās padoties. Saprotams, ka personības, kam mērenība ir sveša, mēdz kļūt par spilgtiem biogrāfiju varoņiem, un tas izskaidro arī nebeidzamās leģendas par Čērčila dzeršanu.

No mūsdienu viedokļa Čērčils dzēra daudz, taču ne tik daudz, kā liek domāt nostāsti. Mančesters raksta, ka tuvinieki viņu nekad neredzēja “sagurušu”, bet tas diez vai būs patiesība – Dauningstrītā viņu nereti mocīja smagas paģiras. Tomēr viņš dzēra daļēji arī tāpēc, lai uzturētu savu imidžu. Ļaudis gribēja līderus, kas spēj turēt, bet Čērčils bija sentimentāls un bieži apraudājās.