Dzīve Liberlendā

Lēni pukšķinot pa Donavu zvejnieku motorlaivā garām oficiāli neatzītajam eksklāvam, kas pazīstams ar nosaukumu Liberlenda, grūti sasaistīt fantāziju ar realitāti. Uz šo lekniem mežiem noaugušo, odu apsēsto un purvaino zemes gabalu savas tiesības nav pieteikusi neviena no abām kaimiņvalstīm – ne Horvātija, ne Serbija –, un tas ļāvis pulciņam kriptovalūtas entuziastu pasludināt to par nomināli suverēnu mikrovalsti. Taču reālajā dzīvē šī miegainā kartogrāfiskā dīvainība ir visai tālu no Zahas Hadīdas arhitektu biroja uzburtās drosmīgās virtuālās ainas, kas Liberlendu attēlo metaversā: tajā avatāru silueti meža vietā nesteidzīgi pastaigājas pa plašām avēnijām gar grandiozām neofutūristiskām celtnēm.

Ideja, ka vajadzētu nodibināt pašiem savu “neatkarīgu” valsti, libertāriešiem vienmēr bijusi mīļa, lai gan līdzšinējā pusgadsimta gaitā atkārtotie mēģinājumi ierīkot no nodokļiem brīvu idilli vienmēr beigušies bez taustāmiem rezultātiem, ja neskaita nokaitinātus vietējos iedzīvotājus un izšķērdētu sīknaudu no dažādu miljardieru, piemēram, Pētera Tīla, kabatas. Daļēji arī reaģējot uz šo faktu, mākslinieciskāko “mikrovalstu” tradīciju savās rokās pārņēmis specifisks kriptovalūtas stimulēts ultralibertārisma atzars, kam rūp ne tik daudz izraušanās no valsts represīvā tvēriena, cik zināma anarhokapitālisma paveida realizēšana. Šim modelim ir vairāk kopīga ar Dubaijas stila brīvā tirgus autoritārismu, sapni par superbagātu greznību un darbaspēka ekspluatāciju nekā jebkādiem patiesi utopiskiem ideāliem.

Pašieceltais Liberlendas prezidents, libertāriešu ideologs Vīts Jedlička, būdīgs sārtvaidzis, runā ar vienlīdz lielu pārliecību un sparu. “Mēs neesam nekāda mikrovalsts, mēs esam valsts ar 700 000 pilsoņiem, ar vēstniecībām 80 valstīs un attiecībām ar tādām zemēm kā Haiti, Somālilenda un Malāvija. Mēs pilnīgā nopietnībā esam izvirzījuši sev mērķi izveidot Liberlendu par pilntiesīgu valsti.”

Lai nu ko, bet pārāk atturīgu publicitāti Jedličkam grūti pārmest; viņš neapšaubāmi teicami izklaidējas, ar pilnu tvaiku braukājot pa pasauli un reklamējot Liberlendu. Tīri formāli Liberlendas atrašanās vieta ir šis Gibraltāra lieluma purvāju pleķītis, taču realitātē tā lielā mērā funkcionē tikai virtuāli; tā ir Web3 nācija – bizness, ko neiegrožo nekādi noteikumi, rudimentāra valsts struktūra, kas nodrošina tikai pašu elementārāko aizsardzību, un “pilsoņi”, kuriem piešķirtie balsošanas kredīti atkarīgi no brīvprātīgi samaksāto nodokļu apjoma.