Kas notiek Putina prātā

Visa pasaule ieinteresēti jautā: kas notiek Putina prātā? Kāds ir patiesais mērķis viņa draudīgajām runām televīzijā, kurās ar neskaitāmām neloģiskām nejēdzībām tiek attaisnots iebrukums Ukrainā?

Centienos to izdibināt varētu būt noderīgi paļauties uz politologu analīzēm, kuras balstās akadēmiskos avotos un tapušas, liekot lietā efektīvas metodes. Tāpat ļoti noder vēsturiski biogrāfiskā pieeja, intelektuāla, psihoanalītiska izpēte, kas vērsta uz Putina valodas analizēšanu. Šādi uzskatāmi atklājas pat viņa lietotā vārdu krājuma līdzība ar Trešā reiha leksiku. Pietiek kaut vai pievērst uzmanību faktam, ka Krievijas līderis, runājot pat Ukrainas jautājumu, ir izteicis vēlmi pēc “окончательное решение” (galīgā atrisinājuma), kas atbilst vācu “Endlösung” un nepārprotami sasaucas ar ebreju jautājuma galīgo atrisināšanu, ko nacisti iezīmēja Vanzē konferencē (1942).

Taču ir vēl viens, pagaidām maz izmantots paņēmiens, kas var palīdzēt izprast nesenos notikumus, proti, vēsturiski antropoloģiskajā substrātā sameklēt un izanalizēt dažus pēcpadomju domas konceptus (piemēram, krievu pasaules jeb русский мир jēdzienu), tādējādi pievienojot šai diskusijai jaunu elementu.

Piemēram, atklājas, ka Putina politika balstās uz specifiskām vēsturiskām (pareizāk sakot, pseidovēsturiskām) teorijām, tādām kā “jaunā hronoloģija” – eiropiešiem pilnīgi svešu domāšanas virzienu, kurš toties, par spīti acīmredzamajām dīvainībām, bet varbūt tieši pateicoties tām, ir ārkārtīgi populārs Krievijā.

Detalizēti izanalizējot šīs domāšanas tendences, atklāsim Krievijas līdera Vladimira Putina mentalitātes iracionālo pusi un varēsim spriest par viņa saistību ar zināmu “maģisko absolūtismu”. Šī tēma mūs ieved pasaulē, kur valda historiogrāfiski sadomājumi, falsifikācijas, sazvērnieki un citi personāži, kuri šķiet izkāpuši no kāda feļetonromāna, kas tik ļoti patika Umberto Eko – daudzas viņa grāmatas esmu tulkojusi krieviski. Un šajā sakarā mēs nevaram nepiesaukt tādus romānus kā “Fuko svārsts” un “Prāgas kapsēta”, kuru sižeta pamatā ir tieši vēstures viltošana.

Jau gadiem ilgi analītiķi novēro, cik tuva Putinam ir kāda šobrīd Krievijā ļoti aktuāla ideoloģija, kuras pamatā ir filozofisks virziens, kas pazīstams kā “noomahija” (“civilizāciju karš”), kā arī jau pieminētās “krievu pasaules” politiskā doktrīna. Ar šo pēdējo terminu tiek apzīmēta utopiska ideālā valsts, kas apvieno visas teritorijas, kurās dzīvo vai ir dzīvojuši etniskie krievi, ieskaitot zemes, kurās tie dzīvojuši mītiskās “slāvu pirmatnējās civilizācijas” laikmetā. Tieši te meklējamas saknes krievu apsēstībai ar Krimas pussalu. Saskaņā ar “krievu pasaules” koncepciju “slāvu senču zemes” agrāk vai vēlāk tiks savāktas ap vareno Trešo Romu, proti, Maskavu, atbilstoši stareca Filoteja pareģojumam (ap 1523).

Šīs ideālās Krievijas gabalus vienā veselumā savienos pārcilvēks, mūsdienu Mesija. Noslēpumaini priekšraksti liek viņam nogaidīt un rīkoties tikai tad, kad būs pienācis noliktais laiks – kad būs beidzies lielais mēris, melnā nāve, kas pļaus tautas, kā pareģots Apokalipsē.

Un nu ir pienācis ražas laiks.

“Visu krievu zemju savācējs” ir tituls, kas pienākas mītiskajam vadonim, kurš ziedojas tam, ko viņa aprindās pazīst kā “Plānu”. Kopīgajā preses konferencē ar Olafu Šolcu 2022. gada 15. februārī Putins, viltīgi smīnot, noslēpumaini pravietoja: “Viss notiks pēc Plāna.” Uz žurnālistu jautājumu, kas šajā plānā ietilpst, viņš atteicās atbildēt, toties uzsvēra: “Mēs zinām, kāds ir Plāns.” Vēlāk, vēršoties ar uzrunu pie krievu tautas, viņš no jauna uzstājīgi atkārtoja: “Mēs virzāmies uz priekšu pēc Plāna.”

Kā tagad varam redzēt, Plāns acīmredzot paredzēja civiliedzīvotāju bombardēšanu, paredzēja bāreņus, atraitnes, ugunsgrēkus, nogalinātus bērnus, paredzēja krievu jauniesauktajiem norautas rokas un kājas. Paredzēja, ka Zaporižjas atomelektrostacija pārvērtīsies par bumbu ar laika degli, ka Čornobiļas radioaktīvos atkritumus apdraudēs raķešu triecieni, bet Eiropas iedzīvotāji kļūs par krievu šantāžas ķīlniekiem.

Ļaunākais, ka runa patiešām ir par plānu, kas radīts jau iepriekš un nav atkarīgs ne no kādām diplomātiskām sarunām, koncesijām vai mēģinājumiem pielabināties. Tas ir Lielā Vadoņa Plāns, ko viņa kalpi nedrīkst apstrīdēt. Un tātad vajadzētu rūgti secināt: nav jēgas cerēt, ka Krievijas un Ukrainas miera sarunas varētu būt sekmīgas.

Turklāt Krievijas delegāciju vada Vladimirs Medinskis, sīks funkcionārs, kurš nomenklatūras rangos atrodas visai zemu. Viņš nav ne armijnieks, ne diplomāts, ir studējis vēsturi un daudzkārt ticis pieķerts profesionālā nezināšanā, kas jau kļuvusi par pamatu sulīgām anekdotēm. Staļinists. Turklāt – un tas ir ļaunāk par visu pārējo – viņš dedzīgi atbalsta “krievu pasaules” ideju, kas savukārt ir saistīta ar “jauno hronoloģiju”, kuras galvenais teorētiķis ir profesors Anatolijs Fomenko.

Fomenko par atspēriena punktu ņem absolūti murgainu pieņēmumu, saskaņā ar kuru visu cilvēces vēsturi 16. gadsimtā tīšuprāt viltojuši Eiropas hronisti ar Žozefu Žistu Skaligeru priekšgalā. Proti, falsificējuši materiālā veidā: visās pasaules bibliotēkās visas grāmatas esot aizstātas ar viltojumiem, “ar viltus grāmatām, ko radījuši senās kaligrāfijas pratēji, izmantojot novecinātus pergamentus un tintes, kas atšķaidītas, lai izskatītos bālākas, un uzspiežot viltotus zīmogus”. Juceklīgi trokšņaino un sadrumstaloto Rietumu valdnieki viltīgā veidā esot sametušies uz vienu roku ar Romanoviem, “ar vāciskas izcelsmes viltvāržu un falsifikatoru dinastiju”, un ar to palīdzību izmanījušies viltot vēstures grāmatas, izdzēšot no tām spožas slavas apvīto krievu pagātni. Tādējādi krieviem iepotēts mazvērtības komplekss, kas vēlāk ietekmējis visus jauno un jaunāko laiku, kā arī mūsdienu vēstures notikumus. Taču tagad esot pienācis laiks atjaunot taisnīgumu un pielikt punktu “diženās krievu tautas” vēsturiskajai pazemošanai. Pastāv reāla iespēja, ka šī murgainā “hronoloģija” varētu iekļūt arī Krievijas Federācijas obligātās pamatizglītības mācību programmās.

Anatolija Fomenko jaunā hronoloģija

“Jaunā hronoloģija” sludina, ka cilvēces vēsture ir “nogājusi greizi”, jo tikusi “tīšuprāt samaitāta”. Te jau atkal nāk prātā Umberto Eko, kura “Fuko svārstā” “spiristiķi” murgoja par “neveiklo demiurgu” un “Lielo Plānu”, bet “Prāgas kapsētā” tika izstāstīta viltoto “Cionas gudro protokolu” rašanās.

Saskaņā ar Fomenko apgalvojumiem visas modernās zinātniskās datēšanas metodes (piemēram, radioaktīvā oglekļa datēšanas metode) “balstās uz meliem”. Tie esot paņēmieni, kas radīti, lai “pārbīdītu” datējumus. Vēsturiskie periodi, kas senāki par mūsu ēras 1000. gadu, īstenībā nekad neesot eksistējuši. “Pamatojoties zvaigžņu un debesu ķermeņu koordinātu revīzijā”, Fomenko apgalvo, ka Ptolemaja zvaigžņu katalogs esot sastādīts viduslaikos un ka Ziemassvētku komēta patiesībā Zemei esot pietuvojusies 1054. gadā, patiesajā Jēzus dzimšanas gadā (sic!), un tas papildus apstiprinot jau tāpat ar daudziem pierādījumiem apliecināto faktu, ka Jēzus bijis “tas pats pāvests Gregors VII (Hildebrands)”.

Satriecošajā panorāmā, ko akadēmiķis Fomenko izvērš savos neskaitāmajos rakstos un grāmatās, atklājas, ka ir bijis nevis viens Ivans Bargais, bet veseli četri. Viens no tiem nomira jauns, otrs aizbēga uz Sibīrijas mežiem un kļuva slavens kā “Vasilijs Svētlaimīgais”, kam veltīta skaistā katedrāle Sarkanajā laukumā. Trešais iegāja vēsturē kā Anglijas karalis Edvards VI, kurš arī nomira jauns. Savukārt ceturtais valdīja Krievijā, kur slepus bija ieradies no Eiropas, pareizāk, kur to slepus iesūtīja katoļu kardināli, paklausot Tridentas koncila rīkojumiem.

Šis Krievijā iefiltrējies personāžs (ceturtais Ivana Bargā dubultnieks) neģēlīgi stājās likumīgā Ivana Bargā vietā un, tikko iesēdies tronī, uzreiz atklājās visā savā ļaunumā. Neprātīgas acis, tumsnēja āda, pliks pauris: vai tad grūti atšifrēt viņa patieso identitāti? Atbilde ir acīmredzama! Mūsu priekšā ir Spānijas karalis Filips II, Marijas Tjūdoras vīrs! Tieši viņš nogalināja savu dēlu. Nogalinātais troņmantnieks ir iegājis Spānijas vēsturē kā dons Karloss un kļuvis par labi zināmu varoni daudzos Eiropas literatūras un mākslas darbos.

Savukārt Krievijā ir labi zināms, ka savu dēlu nogalināja tieši velnišķīgais Ivans Bargais un šo ainu Iļja Repins iemūžinājis slavenajā gleznā, kas aplūkojama Tretjakova galerijā.

Veicot padziļinātu lingvistisko analīzi kopā ar saviem mācekļiem (aptuveni 30 sekotāju, kuri publicē rakstus un grāmatas), Fomenko ir nonācis pie secinājuma, ka franki esot cēlušies Trāķijā (kas krieviski tiek saukta par Frakiju – Фракия), bet Ahilleja vārds nozīmējot “tas, kurš cīnījās pret galliem” (A-Gallo). Pats par sevi saprotams, ka Trojas karš nekad nav noticis, bet Homēra poēmas ir “sarakstītas 14. un 15. gadsimtā pēc Kristus” un tajās tiek vēstīts par krustnešu militārajām ekspedīcijām, ko vadīja franči jeb, citiem vārdiem sakot, galli. Jo tieši viņi, nevis trojieši bija A-Gallo pretinieki.

Un tā tālāk. Senās Grieķijas civilizācija nekad neesot eksistējusi, tā esot tīrs humānistu izgudrojums. Vecā Derība esot sarakstīta vēlās renesanses periodā, divus gadsimtus vēlāk par Jauno Derību.

Nav šaubu, ka mācība, no kuras te sniedzam tikai dažus piemērus, sastāv no pilnīga ārprāta un bīstamas paranojas. “Jaunās hronoloģijas”tekstos čum un mudž komplicēti astronomiski apgalvojumi, kuru uzdevums ir apstiprināt neskaitāmas “vēsturiskās paralēles”. Pietiek atrast kādu sīku analoģiju divu faktu vai divu personāžu aprakstos, lai secinātu, ka runa ir par vienu un to pašu realitāti. Fomenko nonāk pat līdz apgalvojumiem, ka Konstantinopole un Samarkanda ir viena un tā pati pilsēta, kas atrodas Volgas krastā un mūsdienās tiek saukta par Samaru; ka bibliskā Palestīna atradās Itālijā; ka Sodoma un Gomora bija Herkulāna un Pompeji. Aleksandrs Lielais, pēc Fomenko domām, patiesībā bija Muhammads, kurš piedevām dzīvoja 15. gadsimtā. Savukārt ziemeļu zeme, kuru iekaroja Jūlijs Cēzars, bija nevis Britānija, bet senā Krievija.

Vai mums smieties? Vai satraukties? Traģiskākais, ka miljoniem krievu tic šiem sadomājumiem. “Jaunās hronoloģijas” vietnē, kas pieejama arī itāļu valodā, ir izlasāmi iespaidīgi dati gan par sekotāju skaitu, gan par izklāstīto teoriju murgaino saturu, gan par attiecīgo publikāciju pārdošanas apjomiem. Visus materiālus Fomenko piekritēji piedevām nelegāli noskenē un piedāvā bezmaksas lejuplādei.