Laikmetīgas anekdotes

Vadonis dodas inspekcijas gājienā pa Latvijas cietumiem.

Centrālcietuma direktors, kā jau kārtīgs darbinieks, sastādījis visus cietumniekus divās grupās: vienā polītiskie, otrā kriminālisti. Vadonis nonāk pie pirmās grupas un apsveicinoties uzsauc: “Sveiki, polītiskie.” Atbilde: kapa klusums.

Vadonis, jau mazliet sadusmots, dodas tālāk un nonāk pie otrās grupas – kriminālistiem. Tur savākti zagļi, slepkavas, banku direktori, bij. ministri un citas “slavenības”.

“Sveiki, kriminālisti,” apsveicinoties uzsauc vadonis.

“Lai dzīvo mūsu vadonis!” pilnā balsī atbild kriminālisti, un vadonis, priecīgi smaidīdams, aiziet tālāk…

Finansu ministrs Ēķis meklē ārzemju aizņēmumu. VEF jau ārzemēs ieķīlāts, tāpat telegrāfs un telefons. Naudas tomēr vajaga kā ēst, budžets dibinājas uz paredzētiem aizņēmumiem.

Ēķa kungam jautā: “Kādu drošību jūs varat mums solīt, ka mūsu nauda jūsu kaŗa stāvokļa zemē tiešām būs droša?”

Brīdi padomājis, Ēķis atbild: “Mūsu zemē ir nafta (pie Smārdes), ir dzelzs rūda (purvos), brūnogle, okers, kūdra... Tas viss apakš zemes, tikai jāceļ augšā. Nu, un virs zemes mums ir divi lieli vadoņi – Ulmanis un Balodis.”

Ēķa kungs no ārzemēm pārbraucis domīgs un bez naudas. Viņam atbildēts: “Ja tas, kas jums ir zem zemes, būtu jau augšā un tas, kas virs zemes, būtu apakšā, jā, tad mēs varētu runāt…”

Kad Ulmanis braukāja pa Latgali, padevīgie baznīckungi visos ceļa krustojumos, kur uzstādīti katoliskie “krustā sistā” tēli, uz krusta viena spārna piesprauduši Ulmaņa, uz otra – Baloža bildes. Vēlāk kāds mācītājs jautājis skolēniem: “Kas ir tie divi vīri, kuŗu bildes jūs redzējāt pie krusta blakus Jēzum?” Mazais Pēterītis atbild: “Tie ir divi laupītāji, ko reizē ar Jēzu sita krustā.”

No avīzēm Jaunākās Ziņas, nr. 1, 1936. gada jūnijs, un Brīvā Jaunatne, nr. (8) 13, 1936. gada augusts.