Nesalīdzināmā

Režisores Katrinas Fērgusones dokumentālā filma par Šineidu O’Konoru “Nekas nespēj līdzināties” (“Nothing Compares”), kas iznāca uz ekrāniem pērn, sākas ar 1992. gadā uzņemtiem kadriem no viņas uzstāšanās koncertā par godu Bobam Dilanam. Mēs dzirdam, kā O’Konoru, paliekot kadrā neredzams, piesaka Kriss Kristofersons, tad vērojam, kā viņa iznāk pārpildītās Madisonskvērgārdenas publikas priekšā. Pūlis acumirklī eksplodē: puse no šīs rēkoņas ir gaviles, bet otra puse – ļoti skaidri sadzirdami svilpieni un ņirdzīga ūjināšana. Dziedātāja minūti vai nedaudz ilgāk stāv, ļaujot, lai pār viņu gāžas šis vilnis; viņas skatiens ir apjukuma pilns un sāpināts, un liekas, ka acis tūlīt pieriesīsies ar asarām, taču seja ir kā nekustīga stoiskas apņēmības maska. Jau mūsdienās ierakstītā aizkadra monologā Šineida O’Konora piedāvā īsus un lietišķus ievadvārdus:

Man nācās izciest tiešām daudz, jo visiem likās, ka ir pieņemami klupt man pie rīkles. Es nožēloju, ka tas mani toreiz tik ļoti skumdināja.

Grūti nepiekrist šādam situācijas vērtējumam. O’Konoras slava savu augstāko punktu sasniedza laikā, kad māksliniekiem bija ļoti maz teikšanas pār savu publisko naratīvu, un lielāko viņas karjeras daļu mediji, publika un daudzi mūziķi pret viņu izturējās nedraudzīgi vai pat nežēlīgi.

Vēl joprojām plaši izplatīti divi iesīkstējuši mīti par Šineidu O’Konoru. Pirmais ir tāds, ka viņa pieder pie viena hita slavenībām – ka viņas panākumi sākušies un beigušies ar popularitātes tabulās triumfējušo Prinsa “Nothing Compares 2 U” kaverversiju. Otrs – ka dziedātājas karjera mierīgi gājusi savu ceļu līdz pat 1992. gadam, kad viņa šķietami no zila gaisa sadomājusi izvilkt toreizējā Romas pāvesta Jāņa Pāvila II fotogrāfiju un saplēst to, veroties tieši kamerā, raidījuma “Saturday Night Live” tiešajā ēterā. Taču ne viens, ne otrs pieņēmums nav patiess. Šineida O’Konora jau bija nominēta Grammy balvai, kad ierakstīja Prinsa kaverversiju, un vēl pirms uzaicinājuma piedalīties SNL bija izpelnījusies jūtami naidīgu attieksmi mūzikas biznesa un izklaides preses aprindās. Dokumentālā filma vēlāk atgriežas Dilana koncertā, lai parādītu mums O’Konoras reakciju uz publikas nikno aurošanu: izrāvusi no auss audiomonitoru, viņa izaicinoši, nicinoši, taču sev neraksturīgi drebošā balsī nodzied Boba Mārlija “War” versiju – proti, to pašu dziesmu, ko bija izpildījusi SNL ēterā pirms divām nedēļām.

Filma “Nekas nespēj līdzināties”, kas tika atsaucīgi uzņemta pagājušā gada Sandansas festivālā, tapusi ar O’Konoras līdzdalību; viņa atteicās parādīties kameras priekšā, taču ieskaņoja plašu aizkadra stāstījumu. Dokumentālā filma nāca klajā drīz pēc O’Konoras memuāriem, bestsellera “Atmiņu druskas” (“Rememberings”, 2021). Dziedātāja nepārprotami bija izlēmusi pati kļūt par savas dzīves stāstītāju; pārāk ilgi to kā vēderrunātāja lelli saviem mērķiem izmantojuši rijīgi masu mediji, pavirši komiķi un 90. gadu nostalģijas ķērēji.

Mana dedzīgākā vēlēšanās bija tikt saprastai,

viņa raksta savas grāmatas ievadā.

Tai līdzi nāca tikpat dedzīga vēlēšanās nepieļaut, ka pēc manas aiziešanas manu stāstu mēģina izstāstīt nejēgas. Un tieši tā notiktu, ja to neizdarītu es pati.

Šineida O’Konora piedzima 1966. gadā Dublinas priekšpilsētā; ģimenē viņa bija trešā no pieciem bērniem. Viņas māte pret meitu izturējās varmācīgi. “Mana māte bija vardarbīga sieviete,” O’Konora saka, “nekādā ziņā ne garīgi vesela sieviete.” Filmā dziedātāja šos pāridarījumu gadus apraksta lielos vilcienos, bet stāstījumam spēku piešķir atsevišķas it kā nevērīgi pieminētas brutālas detaļas. Meitenei reiz lika pavadīt nakti ārpus mājas, pagalmā, no kurienes viņa vēroja, kā, mātei dodoties pie miera, namā cita pēc citas nodziest gaismas. Šis gadījums ir viens no diviem stāstiem, kas savīti vienā pavedienā O’Konoras agrīnās karjeras izcilākajā sasniegumā, dziesmā “Troy” no viņas pirmā albuma “The Lion and the Cobra” (1987). Tās nokaitētajā stīgu dominētajā kulminācijā griezīgs pārmetums sakāpinās līdz spalgam izmisuma kliedzienam: “Tev vajadzēja atstāt gaismu ieslēgtu! Tev vajadzēja atstāt gaismu ieslēgtu!”