Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Iesākumā bija Vārds. Putins paziņoja par Krievijas speciālās operācijas uzsākšanu Ukrainas teritorijā. Tās vēriens ātri vien pārsniedza visu “nespeciālo” militāro operāciju mērogu, kuras Krievija (PSRS) īstenojusi pēc Otrā pasaules kara. Šo “specoperāciju” var saukt kaut vai par māla podiņu, taču piedeguma smaku, kas nāk no plīts, jau vairs neizskaust ne ar kādu gaisa atsvaidzinātāju cenzūras izskatā.
Tomēr, lai cik dīvaini tas izklausītos, mani biedē ne tik daudz pats notikums, cik tas, kā to uztver. Masu reakcijai uz to piemīt pārāk liels potenciāls, ar kuru pārpārēm pietiktu ne tikai šai, bet desmitiem citu speciālo un ne tik speciālo operāciju. Lai saprastu, kāpēc krievi šobrīd tik ļoti grib “speciālās operācijas” – gan labas, gan dažādas –, mums nāksies veikt nacionālā galvaskausa trepanāciju un parakņāties tā kolektīvajā saturā.
Mēs neesam pirmā paaudze, kuru nodarbina jautājums, kas īsti notiek Kremļa vecajo smadzeņu podā. 80. gadu sākumā šī problēma nonāca aktiera Reigana vadītās jaunās ASV administrācijas uzmanības centrā. Viņš savai komandai uzdeva modelēt PSRS tālāko attīstību. Bet, tā kā Reigans ne pārāk uzticējās Vašingtonas elitei (gluži tāpat kā Tramps, tikai Reigans atšķirībā no Trampa bija adekvāts), viņš šī uzdevuma veikšanai izveidoja divas grupas – grupu “A”, kas sastāvēja no Valsts departamenta, Aizsardzības departamenta un citu resoru ierēdņiem, un grupu “B”, kuru veidoja neatkarīgi analītiķi, universitāšu profesori un tamlīdzīga publika, ko reti iesaista tāda mēroga valsts uzdevumu risināšanā.
Grupas “A” ziņojums, sagatavots uz padomju politikas analīzes pamata, balstījās hipotēzē, ka padomju sistēma “novecojot” sadēdēs arvien vairāk un kļūs mazāk agresīva, un tas nozīmē – plūstoši transformēsies, arvien vairāk nosliecoties uz Rietumu modeļa pusi. Ziņojuma autori ieteica Reiganam būt pielaidīgākam attiecībās ar Maskavu, glaudīt “lāci” tikai pa spalvai un gaidīt, kad tas sāks līdzināties pūdelim.
Grupa “B” turpretī savam ziņojumam par atskaites punktu ņēma nevis padomju politiku, bet komunistisko ideoloģiju un rezultātā nonāca pie gluži pretējiem secinājumiem. Alternatīvā ziņojuma autori apgalvoja, ka Kremļa ideoloģija savos galvenajos postulātos paliek nemainīga, proti, antagonistiska attiecībā pret Rietumu pasaules vērtībām, un tādēļ padomju sistēma, pamazām novecojot un sadēdot, kļūs arvien bīstamāka un mazāk paredzama. Grupa “B” rekomendēja šajā bīstamajā brīdī īstenot maksimālu padomju atturēšanas politiku, izrādot tai sīvu pretestību visos virzienos.
Reigans noticēja grupai “B” un tās leģendārajam vadītājam vēsturniekam Ričardam Paipsam. Dzīve apstiprināja šī lēmuma pareizumu. Savas agresīvās antiliberālās ideoloģijas dzīta, PSRS iesaistījās arvien jaunās militārās avantūrās un bruņošanās sacensībā. Tā kā Reigans nepiekāpās, bet Kremļa resursi bija ierobežoti, Padomju Savienība no iekšējās spriedzes uzsprāga kā trests O. Henrija stāstos.
Šī nesenās vēstures epizode iedvesmoja mani atgriezties pie grupas “B” pieredzes un, analizējot “specoperācijas” laika Krieviju, koncentrēties pirmām kārtām uz mūsdienu krievu ideoloģijas evolūciju, kas, manā skatījumā, nosaka Kremļa rīcības loģiku pašlaik un noteiks to arī nākotnē.
Burtiski uzreiz pēc vēsturiskās Putina uzstāšanās Krievijā iestājās jauna paranormalitāte, kuras noteicošā īpatnība ir absolūta iedzīvotāju uzticēšanās varas ruporu sniegtajai informācijai. Faktiski tajā pašā brīdī Krievijas iedzīvotāju pamatmasai atslēdzās kritiskā domāšana – tas ir, spēja patstāvīgi novērtēt un filtrēt no Kremļa nākošo informāciju, nošķirot ticamo no neticamā. Apziņā savukārt tika iedarbināts mehānisms, kas bloķē jebkuru, pat visticamāko, informāciju, ja tā nāk no alternatīviem avotiem.
Izveidojās plūstošās apziņas fenomens, kad Kremļa radītās un izplatītās mitologēmas, nesastopot kritisku pretestību, uzreiz iekārtojas masu apziņā un tiek tiražētas tālāk miljonos eksemplāru, saplūstot vienā nebeidzamā plūsmā. Tā patogēns vīruss iedēsta savu ģenētisko materiālu miljonu šūnu DNS, lai pēc tam tajās bezgalīgi vairotos automātiskā režīmā. Bet, lai tas varētu notikt, šūnām jābūt uzņēmīgām pret attiecīgo infekciju un bez imunitātes.
Iedzīvotāju atbalstu “specoperācijai” nosaka ne tik daudz Kremļa propagandas efektivitāte kā vidusmēra cilvēka uzņēmīgums pret to, kā arī tādu mehānismu trūkums, kas šo cilvēku aizsargātu pret informatīvo vardarbību. Reizē ar “specoperācijas” sākumu Krievijas iedzīvotāji tika ievesti sociālā transa stāvoklī, kas pēc savām īpašībām līdzinās masu hipnozei.
Taču, kā atzīmējis viens no vācu klasiskās filozofijas pamatlicējiem, neviens hipnotizētājs pasaulē neko neiespēj, ja hipnotizējamais smejas viņam sejā. Krievijas iedzīvotāji, klausoties Putinu, nesmējās. Viņus šai runai bija sagatavojušas krievu garīgās kultūras desmitgades un simtgades, un tā ir visskumjākā ziņa no visām, ko es šodien gribu jums pavēstīt.
Lai turpinātu lasīt šo rakstu, lūdzu, pieslēdzies vai reģistrējies
Jaunākā eshatoloģija
#putinnosprāgstitūlītpat
Doties nekurienē nav ne par matu labāk kā palikt šeit