Psihedēliskā sabiedrība

Šovakar es gribētu runāt par nojēgumu jeb ideju par psihedēlisko sabiedrību. Kad pagājušā gada maijā uzstājos Psihedēlijas konferencē Santabarbarā, izšķirīgā lekcijas momentā mani pievīla kontaktlēcas un man vienkārši nācās turpināt brīvā lidojumā. Un vēlāk, kad atskaņoju lekcijas ierakstu, es izdzirdēju šo frāzi – “psihedēliskā sabiedrība”. Lekcijās es to nekad nebiju apzināti lietojis, bet, tā kā tiku to pateicis un tā kā daudzo tur sanākušo vidū tas izraisīja zināmu viļņošanos, sāku par to domāt. Šovakar došu vispārīgu ieskatu, ko mēs ar to varētu saprast.

Šajā jomā es nenoliedzami esmu pirmatklājējs. Jūs visi droši vien esat iepazinušies ar grāmatu “Pamattendences”¹, kam šobrīd ir diezgan pamanāms iespaids. Tad lūk, “Pamattendences” nekur nepiemin būtisku sabiedrības transformāciju psihedēlisko vielu lietojuma rezultātā. Nesaprotu, ko šie tur vispār domā. (Publika smejas.)

Manuprāt, nojēgums “psihedēliskā sabiedrība” nozīmē vai ideoloģiskā ziņā ietver ideju par tādas sabiedrības radīšanu, kura allaž dzīvo esības mistērijas gaismā. Citiem vārdiem, risinājumi jāatbīda no galvenās lomas, kāda tiem līdz šim bijusi sociālajā organizācijā, un to vietā jāstājas nereducējamām mistērijām. Britu enzimologs Dž. B. S. Holdeins kādā 20. gadu esejā saka: “Visums var būt ne tikai dīvaināks, nekā mēs iedomājamies, tas var būt pat dīvaināks, nekā mēs spējam iedomāties.” Es jums gribētu apgalvot, ka, ja raugāmies atpakaļ cilvēces vēsturē, tad ikviena civilizācija, lai tie būtu maiji, grieķi-romieši vai Sunu dinastijas ķīnieši, ir uzskatījusi, ka tai ir pareizā izpratne par kosmosu un cilvēka attiecībām ar to. Tā šķiet neatņemama civilizācijas uzplaukuma piedeva. Bet no mūsdienu civilizācijas viedokļa mēs visas šīs koncepcijas uzskatām par sliktākajā gadījumā jokainām, labākajā gadījumā – puspatiesām un suminām paši sevi kā to civilizāciju, kurai nu beidzot ir rokā īstais visa notiekošā apraksts.

Es domāju, ka tā tas nav un ka patiesībā aklus mūs padara vai vēstures progresu ļoti apgrūtina nezināšana par mūsu nezināšanu, un ka uzskati būtu jāliek pie malas. Psihedēliskā sabiedrība atmetīs uzskatu sistēmas par labu tiešam pieredzējumam. Modernās dilemmas problēma ir tā, ka tiešais pieredzējums ir nenovērtēts un tā vietā uzbūvētas visdažādākās uzskatu sistēmas. Es dotu priekšroku intelektuālai anarhijai, kur tas, kas katrā situācijā ir pragmatiski piemērots, arī tiktu lietots, bet kur uzskats tiktu izprasts kā pašierobežojoša funkcija. Jo, redziet, ja jūs ticat kādam uzskatam, tas jums automātiski liedz ticēt tā pretstatam, kas nozīmē, ka, turoties pie šī uzskata, jūs zaudējat daļu savas brīvības. Es apgalvoju, ka uzskati ir savā ziņā bezjēdzīgi, jo Visums patiešām ir dīvaināks, nekā mēs iedomājamies. Mums būtu jāatgriežas pie tā, ko 16. gadsimtā sauca par Bēkona metodi, proti – nevis veidot fantastiskas domas konstrukcijas, kuras izskaidro, bet vienkārši fenomenoloģiski kataloģizēt pieredzēto.

Datortīkli, psihedēliskās vielas un pieaugošā informācijas pieejamība pasaulē ir faktiski padarījuši iespējamu jaunu, svešu informācijas stāvokļu attīstību, kādi nekad agrāk nav pastāvējuši. Mēs to visu attīstām, taču ļoti lēnām, jo mūs kavē ideoloģija. Nodarbībā šopēcpusdien es minēju, ka psihedēliskā pieredzējuma freidiskie modeļi, jungiskie modeļi, kas to uzlūkoja kā pretestības noārdīšanu un kompleksu un slēptu emociju, motīvu un uzskatu sistēmu atsegšanu, pēdējos piecos desmit gados ir aizstāti ar halucinogēnā un šamaniskā pieredzējuma modeli. Saskaņā ar šo modeli arhaiskās tautas deleģēja īpašus cilvēkus izlūkot slēptos informācijas laukus, izmantojot psihedēliskas vielas, un no šiem informācijas laukiem iegūtā informācija tad tika izmantota sabiedrības vadīšanai un virzīšanai. Lūk, mani interesē šis otrais modelis. Es esmu pavadījis laiku Amazones baseinā un iepazinies ar šamanisma darbības mehānismiem un praktizējošiem šamaņiem, bet faktiski es uzskatu, ka psihedēliskais pieredzējums savās aprisēs tālu pārsniedz šamanisma institūtu un ka mums dota unikāla iespēja, kas ir savā ziņā kultūras krīzes medaļas otrā puse.