Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
A.Melnalksnis
Svētku un galda runas
Praktiskā bibliotēka
Šo padriskāto izdevumu vecajā drukā es iesāku šķirstīt, meklēdams kādu smieklīgu vecišķumu vai frāzi, kas sen izgājusi no modes. Pārsteidza tas, ka autors (un acīmredzami – arī izdevējs) ir rēķinājies ar lielu pieprasījumu pēc šāda veida praktiskiem padomiem. Situācijā, kurā bija nonākusi jaunā latviešu sabiedrība (grāmatā nav minēts izdošanas gads, taču skaidrs, ka tā tapusi neilgi pēc neatkarīgas valsts nodibināšanas), cilvēkiem nebija ko teikt – gan svinīgos brīžos darba kolektīvā, gan intīmās ģimenes viesībās. Gluži kā tagad populārajā garīgo padomu literatūras žanrā, šīs grāmatas lasītāji bija apjukuši kā sociālas būtnes. Bēdīgi, ka lielākā daļa padomu, ko viņiem sniedzis autors, ir visplikāko klišeju savārstījums, kas atšķaidīts ar sentimentāliem dzejolīšiem un klajām jēlībām: “Zied pļavā puķe un ap viņu lidinās gan balti, gan raibi taurenīši, dūc čaklās medus vācējas – bites. Pūš vējiņš maigais un tālu dzidrajā gaisā aiznes ziedu saldsmaržu. Daudz prieka un līksmes sagādā skaista puķe pļavā. Ar šo ziedošo un smaržojošo puķi man gribas salīdzināt mūsu gaviļnieci.”