Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Alberto Kavalkanti, Čārlzs Kraitons, Bezils Diardens, Roberts Heimers
Nakts melnumā, 1945
Dead of Night, Alberto Cavalcanti, Charles Crichton, Basil Dearden, Robert Hamer
Arhitekts ierodas lauku namā un sastop tur viesus, kurus vairākas reizes redzējis sapņos, tātad skaidrs, ka filma būs par pārdabiskiem un neizskaidrojamiem notikumiem. Piecus filmas stāstus uzņēmuši četri dažādi režisori, bet filmas apļveida kompozīcija un atmosfēras vienotība tos nevainojami saplūdina viendabīgā vēstījumā. Kādas meitenes sastapšanās nama bēniņos ar zēnu, kurš izrādās sen miris; spogulis, kurā vīrietis redz svešas istabas atspulgu un drīz vien kļūst par to, kurš mitinājies pirms daudziem gadiem savādajā telpā ar liesmojošo kamīnu; vēderrunātājs, kura lelle kļūst par sava saimnieka pavēlnieku un, protams, uztverama kā mākslinieka ļaunais alter ego; vīzija ar katafalku nakts vidū, kad laiks pēkšņi apstājas, – skatoties daudzas vēlāk uzņemtas filmas, šo sižetu iespaidā rodas tāda pati déjà vu sajūta kā arhitektam, un nav nekāds brīnums, jo suģestējošus stāstus nekad nav viegli izdomāt.
Lai cik izmisīgi mēs cenšamies turēties pie racionālas pasaules uztveres, pēkšņi atgadās neizskaidrojami notikumi, kas dažkārt mūs paglābj no nelaimes vai pat nāves, bet citkārt neviens mūs nebrīdina un no mums paliek pāri tikai atmiņas.