Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Aleksandrs Fersmans
Aizraujošā mineraloģija
Sverdlovska: SKI, 1954
Šī ir viena no tām grāmatām, kuru dēļ es mīlu savu bērnību un līdz ar to – kaut kādu iedomātu padomju pasaules iekārtojumu, kurā viss ir aizraujošs, skaists un noslēpumains, kurā ikviena vissīkākā realitātes daļiņa ir neaptverami dziļa un pētāma, pakļaujama zinātniskiem atklājumiem un lidojumiem kosmosā. Fersmana grāmatu par akmeņiem (nupat tikai noskaidroju, ka viņš ir miris šīs grāmatas izdošanas gadā) es pirmoreiz ieraudzīju kādā karstā, saulainā un bezrūpīgā bērnības vasarā, tuksnesīgā Engures kūrortā, tādā lauku grāmatnīcā, kur tika pārdotas lielākoties lietotas grāmatas no nezināmām mājas bibliotēkām, par dažām kapeikām dārgumu pilni plaukti. Pati nosaukumā ietvertā loģiskā pretruna jau saviļņoja un lika cerēt uz pārsteigumiem. Guļot pludmalē vai ēnainā meža vasarnieku kempingā, neraizējoties ne par ko, vien cerot uz kādu iespējamu piedzīvojumu un sapņojot par kāpšanu Tjanšaņa kalnos mirdzošu un mūžsenu minerālu meklējumos ar lāpstiņu un cirtni, un pārliecību par to, ka zināšanas un zinātkāre var paplašināt pasauli un padarīt to labāku – tā es aizvadīju, šķiet, 1979. gada vasaru. Vienas grāmatas ēnā.