Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Andrejs Zberovskis
Sokrats un Atēnu demokrātija
Jekaterinburga: Sokrats, 2014
Krasnojarskas Valsts pedagoģiskās universitātes kulturoloģijas doktora Zberovska grāmata ir dīvains labo vēlmju un ierobežoto iespēju savienojums. No vienas puses, ikvienam, kurš dzīvo vairāk vai mazāk mūsdienīgā valstī, būtu labi atgādināt par Sokrata (un Platona) dramatiskajām attiecībām ar valsti, bet, no otras, grāmata uzrakstīta padomju sabiedrības mācības garā, autors atsaucas vienīgi uz padomju un krievu autoru darbiem un tulkojumiem, un pats rakstītā stils nonāk acīmredzamā pretrunā ar Sokrata filozofēšanu. Īsi sakot, Zberovskis vairāk vai mazāk veiksmīgi mēģina pierādīt, ka Sokrata notiesāšana uz nāvi nebija pretrunā ar Atēnu demokrātiju, bet tiešā veidā no tās izrietēja. Autors arī pats sevi acīmredzami pieskaita pie tiem atsevišķajiem indivīdiem, kas cīnās pret vienkāršās tautas aprobežotību, secinot, ka vairākuma vara nav savienojama ar godīga cilvēka dzīvi. Tādējādi Sokrats, pēc Zberovska domām, bija atklāti asociāls radījums, kurš nevarēja netikt sodīts. Tā soli pa solim autors neizbēgami nostājas tajās patiesības relatīvisma pozīcijās, no kurām viss tiek vērtēts kā kādas šķiras intereses un pakāpe vēsturiskajā progresā, bet Sokratam tiek atvēlēta vien slavena filozofējoša dundura loma, kurš nav ļāvis dēmosam atslābināties un palicis pasaules vēsturē kā bubulis vēlākajām demokrātijām.