Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Anna Poļitkovska
Krievijas dienasgrāmata
No krievu valodas angliski tulkojis Ārčs Teits
Londona : Vintage Books, 2007
Ieteicamā literatūra visiem, kas - oficiāli, neoficiāli vai slepus - uzskata, ka vajadzētu “turēties pie krieviņiem” (t.i., pie Krievijas), kā šovasar dzirdēju kādās lauku viesībās. Lasot Poļitkovsku, neomulīgi ir vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, šī viņas aprakstītā aizvien brutālākā, diktatoriskākā un ciniskākā Krievija ir tepat mums blakus. Otrkārt, vairākos aspektos - korupcija, pilsoniskās sabiedrības lēnā iesakņošanās, inteliģentu, valstiski domājošu un cilvēciski ieinteresētu līderu trūkums, vispārējā apātija un neuzņēmība - tā ir jebšu hiperbolizēts un, paldies Dievam, vēl mazliet greizs - tomēr mūsu pašu spogulis. Treškārt, satriecoši apjaust, ka pēc Poļitkovskas teiktā, gandrīz vienīgie, kas aktīvi protestē pret Putina un viņa kliķes patvaļu, ir komunisti un ļimonovieši un vēl jo satriecošāk - pieķert sevi jūtam viņiem līdzi. Visbeidzot - visu, protams, paspilgtina tas, kas noticis “pēc tam”, laikā, kad grāmata vēl tikai bija rediģēšanas procesā - proti, Poļitkovskas slepkavība 2006. gada 7. oktobrī, tieši Putina dzimšanas dienā. Cik man zināms, krieviski šī dienasgrāmata tā arī nav izdota, latviski gan. Un vēl otrs “pēc tam” - Krievijas invāzija Gruzijā, kurai detalizētie Čečenijas katastrofas apraksti sagatavo kā loģiskam turpinājumam.