Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ar pirkstu acī
www.polishposter.com
Poļu plakāta skola 80. gados bija īpaša ideoloģiska kustība - ar savu valodu, savu zīmju sistēmu, savu izpratni par labo un ļauno. Visdrūmākajos Brežņeva laikos poļu plakātus varēja iegādāties, abonējot mākslas žurnālu Project. Ja četrkārt salocītā teātra vai kādas izstādes afiša pa ceļam nebija izkritusi, tā nonāca Latvijā un tika uztverta kā pagrīdes skrejlapa. Sociālistiskā reālisma kuratori īsti nezināja, kā reaģēt uz šo žanru - tas bija spēcīgs, nesaudzīgs, prata iebakstīt ar pirkstu acī. Tādu labprāt savā arsenālā gribētu ikviena politiska partija. Kopš Majakovska grupas OKNA ROSTA laikiem padomju plakātiem nebija tādu iekšu. Poļu plakātu mēģināja pieradināt, ielaist vēnās pa pilienam, tas ietekmēja arī latviešu māksliniekus - Juri Dimiteru, Gunāru Zemgalu, Ilmāru Blumbergu. Taču šeit tie bija tēlaināki, romantiskāki, “mākslinieciskāki”. Poļu plakāts vienmēr spēja saglabāt kaut kādu skaudru un lakonisku cinismu - krāsās, līnijās, tēlos. Tas bija kā nežēlīgs smīns caur sakostiem zobiem. Tāds šis periods arī paliks mākslas vēsturē. Šī ir komerciāla mājaslapa, kas piedāvā plakātus iegādāties - spriežot pēc cenām, oriģinālus. Taču katalogs ir pārskatāms un izpētes cienīgs. Bez teātra un mākslas plakātiem te ir arī kāds mums mazāk zināms žanrs - ārzemju filmu afišas, kuras poļi zīmēja un, izskatās, joprojām zīmē paši.