Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Bleiks Edvardss
Šāviens tumsā, 1964
A Shot in the Dark, Blake Edwards
Ja nepieciešams kāds attaisnojums simpātijām pret “Rozā panteras” filmu sērijām (ar Pīteru Sellersu galvenajā lomā), tas ir visai primitīvs: filmas šķiet jautras, inspektors Kluzo smieklīgs un, piedodiet, seksīgs, filmās vienmēr ir lieliska mūzika (Henrijs Mančīni) un skaidra struktūra. Gluži kā “Džeimsā Bondā” – skatītājs zina, ko no filmām sagaidīt, un to arī dabū, turklāt vēl caur smiekliem. “Šāviens tumsā” ir otrā “Rozā panteras” sērija; tajā režisors un aktieris ir tikuši skaidrībā par inspektora Kluzo tēlu, kas balstīts uz abiem komiķu Lorela un Hārdija, arī Kītona un Loida “fiziskajiem jokiem” un mēmo filmu “gegiem”. Kluzo ir neveikls, idiotisks, viņš runā ar franču akcentu, viņš nepārtraukti izgāžas, bet tas viņu neaptur. Un kad jau visa liekas par daudz, seko vēl kāda izgāšanās, it kā iekustinot matemātisku progresiju – divi joki pēc kārtas kļūst trīsreiz smieklīgāki, neatkarīgi no līķu skaita (astoņi šajā sērijā). Filma, šķiet, izspēlē vēl kādu joku – tā parāda, ka detektīvu parodija var būt oriģinālāka par pašiem detektīviem, bet citāti labā izpildījumā paši kļūst citējami.