Čārlzs Bukovskis. "Aizsniedz sauli. Vēstules 1978–1994. 3. sējums"

Čārlzs Bukovskis
Aizsniedz sauli.
Vēstules 1978–1994. 3. sējums
Black Sparrow Press, 1999

Pēdējā laikā aizvien vairāk mulsina šādu izdevumu aizejošais raksturs. Īstas, nesadomātas un vitāli svarīgas rakstnieku vai jebkādā citā veidā domājošu cilvēku vēstules, piezīmes, dienasgrāmatas, kas zināmu laiku pēc viņu nāves savāktas un nodrukātas grāmatas formātā, drīz vien kļūs praktiski neiedomājams lasāmvielas žanrs – ne tikai tāpēc, ka interneta laikmetā aizvien mazāk tiek izmantots kaut cik paliekošais papīra formāts, bet tādēļ, ka tvitera, e-pastu, blogu un mobilā telefona plānotāju vidē būtiski mainījies arī pats rakstīšanas mērķis un veids. Griškovecs vēl kaut kā paspēja noķert īsto brīdi, lai savu LiveJournal blogā rakstīto dienasgrāmatu nokopētu un nodrukātu glītu grāmatiņu sērijā, taču, ja pēc gadiem piecdesmit (kas zina) arī varētu būt iespējams rakties tādu interneta tekstu arhīvos, tad atrast tur kaut ko vērtīgu un lasāmu varētu būt pagrūti. Bukovskis, lai arī miris salīdzinoši nesenos laikos, pieder pavisam izmirušai rakstāmmašīnu un papīra vēstuļu paaudzei, kas savas apbrīnojamās literārās darbības ietvaros ne tikai dzēra, pīpēja un mīlēja sievietes, bet sazin kādā veidā paspēja arī uzrakstīt vēstuli draugam (Bukovskis pusi mūža nostrādāja par pasta darbinieku; iespējams, tas nodrošināja brīvāku piekļuvi aploksnēm un pastmarkām). Šis ir pēdējais no trim viņa vēstuļu sējumiem. Iepriekšējie bija “Kliedzot no balkona” un “Dzīvojot, kā paveiksies”.