Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džims Džārmušs
Mironis, 1995
Dead Man, Jim Jarmusch
Piedzīvojot daudzdimensionālu metamorfozi, Viljams Bleiks (Džonijs Deps) no gludi skūta grāmatveža rūtainā uzvalkā, kurš vilcienā lasa ilustrētu žurnālu par bitēm, kļūst par lodes absorbējošu slepkavu un pavadoni vulgāram, taču dziļdomīgam indiānim (Gērijs Fārmers). Identificējoties ar dzejnieku un gleznotāju Viljamu Bleiku, grāmatvedis ar tādu pašu vārdu nogalina mākslinieciskā lēnprātībā, pret katru ceļā satikto nelabvēli pavērsdams neizpratnes pilnu skatienu un Kolta revolvera stobru vienlaikus. Tomēr brīžiem kļūst žēl jaunekļa ar rokai piesieto nāves izkapti, kura nopļauj katru, kam pagadās būt samulsušā Bleika tuvumā. Filmas sākumā viņš pēc abu vecāku nāves sēžas vilcienā, caur kura atvērtajiem logiem citi pasažieri aizrautīgi medī bifeļus. Uzzinājis no vilciena kurinātāja, ka Bleika izvēlētais galamērķis ir elle, kur jau gaida gatavs zārks, viņš pierāda pretējo un, aizstāvot kādu meiteni, nošauj vietējā uzņēmēja dēlu un metas nebeidzamā slaktiņu karuselī. Ar Viljama Bleika tēlu un Nīla Janga smeldzīgo ģitāras overdraivu Džims Džārmušs sniedza cienījamu atbildi Džona Dereka popularizētajam dzīvesstila moto “dzīvo ātri, mirsti jauns un atstāj izskatīgu līķi”, pierādot, ka ne mazāk stila var piemist lēnīgam, ložu cauršautam grāmatvedim kažokādā un dievbijīgam indiānim, kurš klejodams meklē tabaku.