Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Režisors Džons Karens
Stouns, 2010
Stone, John Curran
“Stouns” man atvērās tikai ar otro skatīšanās reizi, lai arī daudz kas jau uzreiz liecināja par to, ka tā ir laba filma. Izcils Roberts de Niro, satriecošs Edvards Nortons, kam agrāk nebiju pievērsis uzmanību, un beidzot laba loma Milai Jovovičai, kas kopš “Piektā elementa” ir nepelnīti nomuļļāta dažādās šaujamfilmās. Svarīgs šajā filmā ir arī skaņu celiņš, kura tapšana ir visai noslēpumaina – to veido vairāku mazpazīstamu elektroniskās mūzikas autoru īpaši filmai sarakstīti darbi, runā, ka bijis piedāvājums arī no Radiohead puišiem, taču noraidīts, visu kopā acīmredzot ir salicis pats režisors, jo neviens cits nav minēts un arī viņa iepriekšējās filmās ir dzirdama tā pati metode: vienlaidus fona skanējums, kurā tiek iepītas skaņas no filmas nākamajām epizodēm, vides trokšņi, radio balsis, turklāt tam visam ir jēga un pamatojums, ko var pamanīt tikai ar laiku, iespējams, tikai otrajā skatīšanās reizē, kad saproti, ka sīcošā skaņa, kas caurvija visu filmu, ir bijusi atslēga, kas visu izskaidro.