Džons Kornvels. "Pāvests ziemā: Jāņa Pāvila II pāvestības ēnas puse"

Džons Kornvels.
Pāvests ziemā: Jāņa Pāvila II pāvestības ēnas puse
Viking/Penguin Books, 2004

Par to, ko šis autors sarakstījis grāmatā par t.s. “kara laika pāvestu” Piju XII, kāda mūķene vēlējusies viņu nožņaugt – metusies pie rīkles tiešajā ēterā. Vājuma brīžos arī man gribējies cienījamajam katoļu vēsturniekam ko nodarīt – ne sakarā ar teoloģiju vai baznīcas vēsturi, bet gan stila neveiklību un paviršību dēļ. Nu, cik gan reižu var atkārtot “as the year/decade/century wore on?” Kā var citēt ar tik lieliem izlaidumiem, ka kļūst nesaprotama jēga? Kāpēc nepiepūlēties stipri vien palienētus tekstus pārrakstīt saistošāk, nu, vismaz savā “mērcē”? Tomēr nāca vēl lielāka vilšanās. Tik ļoti taču gribējās ticēt (vismaz man 80. gados noteikti), ka beidzot arī tur, Romā, sēž savējais. Tāds, kurš saprot pasauli un cilvēkus un nenodos tos, kalpojot burtam – lai cik svētam. Taču Kornvels, nelaiķa pāvesta publiskās izpausmes (runas, enciklikas, sprediķus) papildinot ar kāda noslēpumaina Vatikāna monsinjora sniegto informāciju, vedina aizdomāties, vai “fundamentalizējusies” un “radikalizējusies” tikai islāma pasaule un vai tajā aktualizētie pirmsplūdu laika uzskati par sievietēm, seksu, abortiem, homoseksuāliem cilvēkiem, demokrātiju utt. tik krasi atšķiras no tā, ko sludināja Jānis Pāvils un tagad sludina viņa pēctecis. Nez, kurš pirmais?