Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Eduārs Lonē
Sviestmaizes otra puse un citi esības noslēpumi
Maskava: KoLibri, 2008
Nezinu, kā citiem, bet man palaikam sanāk izlasīt kaut ko bezjēdzīgu, kā tas ir, piemēram, šajā gadījumā. Pie tam šī nelielā grāmatiņa arī veltīta bezjēdzībai, proti, tam, cik absurdi reizēm mēdz būt zinātnieku pētījumi. Grāmatas nosaukums atspoguļo Roberta Metjūza (pētnieka uzvārds šķiet tikpat bezjēdzīgi nozīmīgs kā pats pētījums) atklājumu, ka sviestmaize pretēji statistikas apgalvojumiem pārsvarā gadījumu nokrīt ar sviestu pret grīdu. Ja tas neliekas pārliecinoši, var papriecāties par zinātnieka Ričarda Stouna sniegumu, kurš pārliecinoši pierādījis, ka pingvīni, kad tiem pāri lido lidmašīnas, tomēr nekrīt uz muguras. Salīdzinot ar to, atklājums, ka govis, klausoties Bēthovena Pastorālo simfoniju, katru dienu dod par 0, 73 litriem vairāk piena, jau šķiet praktiskuma iemiesojums. Un nevajadzētu aizmirst arī psihoanalītiķu sasniegumus, piemēram, pieminot Vitoriju Galli-Karminati, kuras kontā ir nodošanās Prusta tēlam - “sieviete, kurā es esmu iemīlējies, atrodas manī”. Tādi, lūk, esības noslēpumi.