Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Faina Ranevskaja. “Suģba-šļuha”
Astreļ, 2003
Faina Raņevska. “Mauka liktenis”
Sastādītājs D. Ščeglovs
Man bija biļete uz Nacionālā teātra izrādi Divas sirdis, bet uzzināju, ka šosezon izrādes atceltas un biļetes jānodod atpakaļ. Tieši tajā pašā dienā nejauši nopirku mazu grāmatiņu ar izrādes varones – leģendārās aktrises Fainas Raņevskas īsajiem tekstiņiem. Šādu grāmatiņu varētu nēsāt kabatā kā slepenu pipardozi un pievienot visiem pliekanajiem dzīves gadījumiem. Tie vis nebūtu Koelju muļķu filozofijas, Remarka bārdas rugājiem apaugušā sentimenta vai Kunderas sociālā psiholoģisma pērļu citāti. Šajos ir tikai subjektīvi dzīves vērojumi – būdami konkrēti un brīvi no nevajadzīga vispārinājuma, tie iegūst nāvējošas lodes precizitāti un trāpa arī tam, uz kuru nav mērķēti. “Daudzi ievērojami aktieri atzinās, ka centušies ieturēt distanci,” raksta sastādītājs, “viņas talanta un personības burvju spēks bija pārāk stiprs, bija pārāk lielas bailes tikt caururbtam ar viņas aforistisko rezolūciju adatu. Kuram gan patīk ieiet kultūras vēsturē kā “maukai naģenē” vai „klimaktēriskai amazonei”. Tiem, ko Raņevska dievināja, savukārt ir neaptverami veicies. Piemēram, Mihoelsam: “...es pajautāju: “Ko jūs atvedāt no Amerikas?” – “Baltās peles sievai priekš zinātniskā darba...” – “Bet sev?” – “Sev naģeni, ar kuru es aizbraucu uz Ameriku.” Man nav vairāk vietas šiem citātiem un es aprobežošos ar vienu, grāmatas pēdējo teikumu: “Varbūt aizbraukt uz Baltiju? Bet ja nu es tur nomirstu? Ko tad es darīšu?”