Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Freds Cinnemans
Precīzi pusdienā, 1952
High Noon, Fred Zinnemann
20. gadsimta 50. gadu sākumā Holivuda bija aizdomu pilna vieta. Jebkuru režisoru, scenāristu vai aktieri ikviens varēja negaidīti denuncēt kā sarkano commie, un pat tie, kas viņu pirmīt aizstāvējuši, varēja viņu atstāt vienatnē bez atbalsta, baidoties par pašu drošību. Tieši tāpat Hedlijvilas šerifs Vils Keins (Gerijs Kūpers), kamerai lēnām attālinoties, tiek pamests viens pats pilsētiņas centrā tieši pirms asiņainā dienasvidus šajā Freda Cinnemana komunistu izķeršanas alegorijā. Visi ciemata iedzīvotāji ir patvērušies savos namos un atteikušies atbalstīt šerifu, jo viņiem piemīt visprimitīvākās bailes no noziedzīgās Millera bandas, kas gatavojas atgriezties pilsētiņā, lai to terorizētu, bailes no vardarbības, no nāves. Vēsturē pirmais anti-vesterns nav par pakaļdzīšanos zirga mugurā un nepārtrauktām apšaudēm, bet par psiholoģiju, jo tā lielais jautājums ir baiļu un lojalitātes samērojamība. Vienīgi beigās izrādās, ka bailes vienmēr ir stiprākas, un, vienatnē uzveicot ļaunumu, Keinam atliek tikai riebumā noraut savu šerifa zvaigzni, nosviest ielas putekļos un doties prom saulrietā ar mīļoto sievieti, apliecinot – bezbailīgajiem vairs nav vietas šajā pasaulē un arī Makartija Holivudā.