Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Greiams Robs
Parīzieši. Piedzīvojumu stāsts par Parīzi
Ņujorka, Londona: W.W. Norton & Company, 2010
Šī nav panorāmiska vēstures grāmata, kurā kā Pītera Akroida grāmatā par Londonu vai Normana Deivisa grāmatā par Vroclavu sabāzts milzums “objektīvu” faktu un datu. Robs ir nevis vēsturnieks, bet pirmām kārtām literāts un frankofils, kura Balzaka, Igo un Rembo biogrāfijas mēdz ierindot starp labākajām. Stāstu par Parīzi viņš veido no fragmentiem par ievērojamiem parīziešiem un Parīzes viesiem un viņu pilsētas uztveri, kas lāgiem ir mulsinoša (nabaga Marija Antuanete, bēgot no revolūcijas, zaudē dārgo laiku, karietē maldīdamās pa ielu labirintu, jo uzticams Parīzes pilsētas plāns tolaik vienkārši nepastāv), lāgiem kaitinoša (jauns artilērists no Korsikas ar nicinājumu noraugās uz Palērojālas kurtizānēm, līdz kāda no tām viņam iekrīt acīs, un jaunības kaislības ņem virsroku; kļuvis par Napoleonu I, viņš aiz kauna par notikušo apmeklē šo rajonu tikai ar lielu nepatiku), lāgiem vienkārši komiska (Ādolfs Hitlers apmeklē Parīzi agrā rītā drīz pēc tam, kad to ieņēmis vācu karaspēks, un prāto, ka faktiski nav ko pilsētu iznīcināt – lai jau paliek kā nožēlojams kontrasts ar jaunceļamo grandiozo Berlīni un vācu kultūras pārākumu). Nav gan ieteicams grāmatu lasīt gultā pēc garām dienām Parīzē, jo sapņi rādās visai satraucoši.