Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Hercs Franks
Uz sliekšņa atskaties
Rīga: Mansards, 2011
Ir tādi cilvēki, kas visu savu dzīvi ir nodzīvojuši, nemitīgi atskatoties paši uz sevi un savu darbu – it kā neuzticoties padarītajam, neticot vai ar izbrīnu raugoties uz mākslas darbu kā daļu no sevis, kas sākusi dzīvot neatkarīgi un plaši, gūstot popularitāti, atzinību un slavu. Dažkārt šāda autoretrospekcija kļūst par mākslas sastāvdaļu un ļauj dubultot, trīskāršot vai pat padarīt mākslas faktu par bezgalīgi atkārtojošos spoguļattēlu un piešķirt autoram faktisku nemirstību. Viens no tādiem cilvēkiem ir Hercs Franks, un nav brīnums, ka viņa filmas ir dokumentālas un lielā mērā autobiogrāfiskas – tieši vai pastarpināti ievedot filmā sevi pašu. Var strīdēties par to, vai tas ir pareizais veids, kā radīt kaut ko jaunu, taču nenoliedzami tas ir pareizs dzīvesveids, ko mēs, pārējie, varam tikai apskaust. Scenāriji, esejas, atmiņas, sarunas un vēstules, kas iekļautas pabiezā krājumā, kurš beidzot iznācis latviešu valodā Franka dzimtenē, ir japāņu spilvena biezuma ķieģelis, kas uz kādu laiku atradis sev vietu pie manas naktslampiņas.