Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Inga Bērziņa
Neizteiktie vārdi
2013, Musica Baltica
Vēss kā džezs
Ir jāpriecājas par katru jaunu latviešu džeza mūzikas ierakstu, jo to ir maz. Iespējams, ka iemesls šādam kūtrumam jāmeklē ne tikai pieprasījuma trūkumā, bet arī pašu mūziķu attieksmē. Latviešu džeza mūziķu lielākais ienaidnieks ir perfekcionisms un tehniskās kvalitātes kults. No kurienes šī pārliecība, ka džezam ir jāskan precīzi un nevainojami? Džezs noteiktā savas attīstības posmā gan kļuva par individuālu un neatkārtojamu virtuozu žanru, taču tas nenozīmē, ka viss, ko mēs tagad varam darīt, ir mēģināt atdarināt pirms pusgadsimta nostiprinājušos standartus. Albumā iekļautas latviešu komponistu dziesmas, kas sarakstītas 60. gados Padomju Savienībā un izpildītas tā, kā tas būtu darīts Rietumos vēl gadus desmit agrāk. Var to uztvert par eksperimentu vai novēlotu dāvanu autoriem, taču atrauti no konteksta tas skan kā tipiska džeza kluba mūzika, kādas pasaulē ir gana daudz. Ieraksts ir nevainojams, balss ir lieliska, arī aranžējumiem nav ne vainas, taču nepamet vēsuma un bezkaislības sajūta, kas tā īsti nepiestāv ne nostalģiskai retro dziesmai, ne klasiskam džezam. Lai gan Griškoveca romānā “Krekls” taksists to tā arī formulēja: “Džezs ir mūzika tiem, kas savu tiesu jau izmīlējuši.”