Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Janne Tellere
Nekas
No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe
Rīga: A&A Vision, 2015
Nu, lūk, tāda grāmata par 7. klases pusaudžiem, kuru var vai nu aizliegt un neapspriest, vai tieši otrādi. Citās valstīs ar šo grāmatu ir rīkojušies pēc abiem paņēmieniem – atkarībā no tā, kā konkrētie ļaudis uztvēruši diezgan tieši un lakoniski izstāstīto stāstu par pusaudžu mēģinājumu tikt galā ar domu, ka nekam (dzīvei) nav jēgas, un kā prognozējuši grāmatas iespaidu uz adresātu. Sižetu atreferēt nebūtu prātīgi, bet materializētā jēgas kaudze, kas pamazām tiek krauta kādā pamestā kokzāģētavā, smird pēc izmisuma. Ieteicamā literatūra skolām, kas grib godprātīgi īstenot tikumības programmu, vārdu sakot.
Ar šo grāmatu Latvijā noticis savāds starpgadījums: tulkotāja par to negrib ne lāga runāt, jo teksts publicēts nerediģējot, pat neizlabojot drukas kļūdas, un viņai tas rada lielu neērtības sajūtu. Arī Baltvilka balvas žūrija, kas uzskatīja gan dāņu rakstnieci, gan latviešu tulkotāju par ļoti spēcīgām pretendentēm uz balvas starptautisko nomināciju, tomēr ar nopūtu esot atlikusi grāmatu malā, jo apbalvot līdz galam nesakoptu tekstu nebūtu pieņemami. Bet izlasījusi pateikšu – dažu labu reizi neesmu varējusi palasīt kādu kaitinoši nesavāktu izdevumu, kuram pasītē minēts i redaktors, i korektors. “Nekas” izdevumā tādu nav, un kļūdas, protams, ir. Bet biju gaidījusi, ka būs vēl daudz trakāk, – un domāju, ka varam nopūsties, bet neignorēt. Jo tam būs jēga.