Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Jons Meks
Mana nakts dzīve
Viļņa: Baltu lanku leidyba, 2007
“Es esmu istabā Nr. 4 un tā ir liela gara istaba & es skrienu un ieskrienu citā istabā ar Nr. 5 uz durvīm tad uz istabu Nr. 3 un atpakaļ uz istabu Nr. 4 un es nezinu kura ir mana īstā istaba un pa kurām durvīm man ieiet un es mirstu un esmu ļoti nepārliecināts par savu dzīvi tāpēc apstājos gaiteņa vidū un ļauju lai visas istabas skrien man garām.” Izskatās pēc sapņa, vai ne, un tas arī ir sapnis, taču sapņotājs nav nekāds amatieris, bet gan latviešu pilnīgi ignorētais, jebšu tālab ne mazāk fantastiskais avangardistu metrs Jons Meks (1922). Lielformāta grāmata, pilna ar ļoti kinematogrāfiskiem sapņiem, kas Meku uzmeklējuši 1978.-1979. gadā. Pilna arī ar dažādiem sapņu tēliem, kas sagadīšanās pēc ir gluži reāli cilvēki (grāmatas beigās ir komentāri) - kolēģi Ņujorkas avangardisti, Kenediju ģimene (Meks sapņo, ka zog viņu zemenes - meža zemenes), pāvesti, citiem nezināmi lietuvieši un lietuviešu vārdi, kas - kā gan citādi! - iznirst apziņā kā subtitri, un gandrīz nekā no erotikas. Tā parādās tikai Meka kolēģa, gados jaunā kinematogrāfista un mākslinieka Ogista Varkaļa ilustrācijās. Der ielūkoties - uz nakti.