Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Joseph Arthur
Lou
2014, Vanguard Records
Džozefs Arturs uzauga Ohaio štata pilsētiņā Akronā, spēlējot basģitāru, smēķējot zāli un klausoties atkal un atkal uz riņķi Mailza Deivisa albumu “Bitches Brew” (izdotu gadu pirms viņa dzimšanas), cerot kādu dienu kļūt par slavenu basģitāristu – tādu kā Džako Pastoriuss un viņam līdzīgie. Tad iznāca grupas Nirvana pirmais albums, un Džozefs nolēma paņemt rokās akustisko ģitāru un pamēģināt dziedāt, īsinot laiku un gaidot, kad viņu uzaicinās spēlēt basģitāru kādā patiesi nozīmīgā projektā. Sakrājās dažas folkroka stilā rakstītas dziesmiņas, kas nonāca ierakstu kompānijas RealWorld Records repertuāra atlases nodaļas darbinieka Hārvija Švarca ausīs, un viņš nolēma sarīkot jaunā puiša noklausīšanos “The Fez” naktsklubā Ņujorkā, kurp uzaicināja arī pašu Pīteru Geibrielu. Nejauši vai tīšām, bet šajā klubā tieši tobrīd bija ieklīdis Lū Rīds. Džozefs Arturs nospēlēja lieliski, pāris mēnešus vēlāk viņš jau parakstīja līgumu ar RealWorld Records (būdams pirmais amerikāņu mūziķis šajā ierakstu kompānijā) un tūlīt pat devās uz ierakstu sesiju Anglijā pie producenta Markusa Dravsa, kurš bija strādājis ar Bjorku, Arcade Fire un Coldplay. Sekoja desmit panākumiem bagāti albumi, bet jaunākais – akustisks un klusināts kaverversiju albums – ir veltīts pagājušajā gadā mirušajam Lū Rīdam. Īpaši skaidri skan dziesmas “Sword of Damocles” un “Magic and Loss”, ko arī pats Lū Rīds rakstījis sev tuvu cilvēku nāves sakarā.