Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kenets E. Silvers
Radot paradīzi: māksla, modernais laikmets un franču Rivjēras mīts
Kembridža Masačūsetsa, Londona Anglija: MIT Press, 2001
Ilgus gadus dzīvoju ar nepatiku pret vietām, kas radītas izklaidei, pret saulainām, cilvēku pilnām pludmalēm, kazino, atpūtas parkiem, iedeguma eļļām un tūristiem domātiem suvenīriem – pret visu šo dīkdienības un laiskuma estētiku. Kad jaunībā nācās būt Maiami Floridā, sapratu, ka ar to pietiks visam mūžam. Tāda Rivjēra, piemēram, man nav vajadzīga – tāpat kā, teiksim, Majori. Viens no iemesliem laikam tas, ka šādās vietās – tā es kādreiz domāju – nekas netiek radīts, bet tikai patērēts – kā lielveikalā. Laika gaitā esmu bijusi spiesta modificēt vai sākt apšaubīt krietnu daļu no personīgajiem mītiem un šogad sabruka vēl viens no tiem. Jo, braucot no Itālijas uz Provansu, nav iespējams izvairīties no Rivjēras. Protams, Rivjēra ir viss augšminētais, taču, kā pārliecinoši parāda arī grāmatas autors, tā vēl ir arī viena no modernisma (un to es līdz ar daudziem citiem uzskatu par vienu no pēdējiem spriegajiem un saistošajiem periodiem mākslā un literatūrā) tapšanai būtiskajām vietām, kur turklāt daudzviet saglabājušās atmiņas par senām, nu jau arhaiskām baudām (nejaukt ar izklaidi!). Ja Rivjēra nav pa ceļam, tās garu var iepazīt Pauela un Presburgera lieliskajā filmā “Sarkanās kurpes” (1947), kas bijusi arī grāmatas autora iedvesmas avots.