Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Klods Lelušs
Tikšanās, 1976
C’était un rendez-vous, Claude Lelouch
Kloda Leluša ikoniskā “Tikšanās” varētu būt izņēmums, kāpēc vispār skatīties īsfilmu (īsts stāsts ir garš) un vēl tādu, kas ir par auto: lai gan tās ir tikai deviņas minūtes, filma liekas gara, jo tā ir bailīga, turklāt tā nemaz nav par autosacīkstēm, bet ir par laiku. Un tāpēc nav nemaz tik svarīgi, ar kādu auto (tas bijis Mercedes 6.9) 1976. gada agrā augusta rītā, pārkāpjot jebkādu piesardzību, Lelušs traucās, kādā ātrumā tas notika (figurē 140–240 km/h) un kādu skaņu mēs dzirdam (filmā mersedesu “iedublējis” Ferrari 275). 10,42 km garā distance “nāve vai kino vēsture” sākas no Dofina vārtiem; pa ceļam auto nesas garām ne vien Parīzes labi zināmajām “skatu vietām”, bet arī sadzīviskām ainām ar putnu bariem, atkritumu mašīnām, sarkanām (tiesa, pāris reižu arī zaļām) luksoforu gaismām, agriem gājējiem, laukumiem un alejām, līdz apstājas pie Svētās Sirds baznīcas. Un brīdī, kad briesmīgā ātrumā garām ir patraukušās daudzu sapņu pilsētas Parīzes ainas, uz kāpnēm gluži kā eņģelis parādās skaista sieviete gaišiem matiem; šis skats tikai apstiprina, cik bīstami un vienlaikus brīnumaini Lelušam viss bija sakritis tā, lai būtu iespējams arī šāds kino.