“Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca”

Latviešu, vācu un krievu grāmatrūpniecības vārdnīca
“Latvju Grāmata”, Rīgā, 1942

Šo grāmatu es brīnišķīgā kārtā uzgāju kādā Vecrīgas antikvariātā un, samaksājusi Ls 9,50, ieguvu ne vien izcilu uzziņu literatūras vienību, bet arī objektu, kas manā apziņā izraisījis veselu atklāsmju kaskādi. 1942. gada oktobrī, cik man zināms, Rīgā valdīja diezgan skarba vācu okupācijas vara. Taču grāmatā tā neatspoguļojas ne fiziski, ne garīgi – grāmata iespiesta uz laba papīra un kārtīgi iesieta. Anša Auziņa “priekšvārdos” īsi izklāstīti grāmatas uzbūves principi (“sakopoti un apskatīti vairāk nekā 5000 bieži lietotie grāmatrūpnieciskie, grafiskie, papīrtechniskie un pārējie ar grāmatas veidošanu saistītie jēdzieni” – t.i., šķirklis latviešu valodā ar vācu un krievu tulkojumu, tālāk skaidrojums latviski, “cik vien varēts, tekstā ievietoti uzskatāmības materiāli”, proti, ilustrācijas), taču ne ar vārdu nav pieminēta ne Lielvācija, ne tās dižais vadonis – nekādi mesli ideoloģijai vai kādas valodas pārākums par citu nav manāmi arī turpmākajās 517 lappusēs. Un aiz tām – ai, aiz tām vēl seko 12 nevainojamas kvalitātes krāsainas reprodukcijas, kas beidzot uzskatāmi parāda, kas asējums, kas cilspiedums, kokgrebums, vara grebums utt. Un tikai viena no šīm reprodukcijām atjauno laika izjūtu – Pētera baznīcas drupas… Un te nevienam nav svarīgi, kurš to sagrāva – krievi vai vācieši – tas ir vienkārši V. Krustiņa “oriģināllitografijas”