Lou Reed

Lou Reed & Metallica
Lulu
2011, Vertigo Records
 

Iespert pa ribām un tad nogāzt gar zemi

Paziņojums par šāda albuma tapšanu nopietni satrauca visus – gan Lū Rīda sekotājus, gan Metallica fanus. Gan vieni, gan otri visai maz saprata, ar ko draud šī īpatnējā sadarbība. Lū Rīds gan klausītājus bija pieradinājis pie jebkā – minimālistiska roka, elektriska ģitāru avangarda, dzejas deklamācijām un teatrālām videoinstalācijām, pat ambientiem pavadījumiem, kas paredzēti meditatīvām pārdomām. Taču atgriešanās pie klasiska rokgrupas skanējuma nāca kā šoks. Klausoties albumu, nepamet sajūta, ka viens no viņiem ir miris, bet pārējie turpina spēlēt, izmantojot nelaiķa ierakstītos demo fragmentus par fonogrammu. Droši vien, ka patiesībā tā arī notika, darbs studijā paredz secīgu atsevišķu celiņu ierakstu, klājot tos virsū citu uz cita. Ja tie būtu zaļi iesācēji, varētu uzskatīt, ka zināms jēlums ir pieredzes trūkuma izpausme vai producenta kļūda. Taču te ir runa par īstiem dinozauriem, kas labi zina, kā grib skanēt un ko ar to grib pateikt, tāpēc mums atliek vien pieņemt visu kā ir un pateicībā noliekt galvu. Dubultalbums satur desmit garas dziesmas, kas uzkrīt uz galvas kā samilzis lāsteku krāvums no pavasara saulē uzsiluša jumta. Un nav ko sūkāt.

Līdzīgi: Van der Graaf Generator “Trisector”, 2008