Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Madlēna Olbraita. Sekretāres kundze
Madeleine Albright. Madam Secretary
Macmillan, 2003
Madlēnas Olbraitas (ar žurnālista Bila Vudvorda palīdzību sarakstītos) memuārus varētu ieteikt vairākām lasītāju kategorijām. Pirmkārt, tiem, kurus interesē ASV ārpolitikas virtuve – grāmatā, piemēram, uzskatāmi un detalizēti parādīta argumentācija un mehānismi vairāku starptautisku krīžu risināšanai Klintona administrācijas laikā. Otrkārt, pusmūža sievietēm – pat tad, ja jūs pametis vīrs, jums ir liekais svars un problēmas ar pašapziņu, toties ir teicama izglītība, ambīcijas un humora izjūta, jūs varat cerēt uz jaunu, spožu karjeru. Treškārt, Latvijas politiķiem un valsts darbiniekiem – memuāros rodama, pēc notikumu attīstības spriežot, mūsu valstī līdz šim maz pazīstamā ideja, ka valstsvīra (valstssievas) darbs nozīmē “kalpot”, “riskēt ar savu ego” un “uzņemties atbildību” (Olbraita, piemēram, citē savu draugu, “neērto” un “nepraktisko” Vāclavu Havelu: “Ja politiķi savā rīcībā nevadīsies no sirdsapziņas, mums draud ne tikai slikta valdība, bet bojāeja.”). Ceturtkārt, tiem – un šajā kategorijā ieskaitu sevi, – kam tādu vai citu iemeslu dēļ interesanti lūkot izprast, kādā ceļā cita kultūra (Olbraita dzimusi un bērnību pavadījusi Prāgā un Belgradā) apgūta līdz līmenim “bez akcenta”.