Maksims Konoņenko (Mr. Parker). "Valdimirs Vladimirovičs"

Maksims Konoņenko
(Mr. Parker).
Valdimirs Vladimirovičs
Kolibri, Maskava, 2005

Savdabīgās anekdotes par Krievijas prezidentu, kas kopš 2002. gada oktobra tika publicētas īpašā interneta mājaslapā, nav tikai joku un parodiju krājums. Tās fiksēja konkrētas situācijas politisko un psiholoģisko aktualitāti, veidojot paralēlu realitāti ar savu, atšķirīgu Putinu, ar īpašu varas mitoloģiju. Vladimirs Vladimirovičs ir daudz cilvēciskāks par oficiālo Putinu, viņš ir nobijies, saniknots, asinskārs, ļauns, sirsnīgs, apjucis, visbiežāk – patiesi samulsis par viņam pakļauto, taču tik un tā neizprotamo notikumu gaitu pasaulē. Izdotas pabiezā sējumā, šīs anekdotes (drīzāk tās atgādina dienasgrāmatas ierakstus) vēl vairāk apliecina to, ka šī paralēlā pasaule eksistē – tai ir sava vēsture (katra anekdote attiecas uz konkrētu datumu), tai ir nepārprotama saistība ar notikumiem un cilvēkiem, kas aizpilda mūsu parasto masu mediju slejas. Tā slēpj sevī izskaidrojumus daudz kam tādam, kas publiskajā telpā palicis kā sastingusi un nedzīva avīžziņa. Uzzinājis, ka Bušam mestā granāta Gruzijā nav sprāgusi, jo trāpījusi kādai mazai meitenītei pūlī, Vladimirs Vladimirovičs izsauc drošības dienesta vadītāju: “Atrodiet man šo meitenīti! Kaut no zemes apakšas sameklējiet!”