Māsa Marija Stefana no Nabadzīgā Bērna Jēzus "Dzīves dziesma"

Māsa Marija Stefana no Nabadzīgā Bērna Jēzus
Dzīves dziesma
Rīga, Preses nams, 1993
 

Patīkami, ja tavās rokās nonāk kāds reāls bibliogrāfisks retums. Latviešu katoļu mūķenes Marijas Stefanas 50. gados sarakstītā grāmatiņa ir iespiesta Preses nama tipogrāfijā, iespiešanai to parakstījis arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats, taču ne izdevniecība, ne tirāža nav norādīta, šis teksts vēlāk nav pārizdots, nedz arī vairs nopērkams. Uzzināju par Marijas dzīves stāstu pavisam nejauši – šķirstot akadēmisku rakstu krājumu “Ceļš”, kur akadēmiskiem rakstiem raksturīgā strupumā pastāstīts tikai tas, ka Sofija Lazdāne, kas dzimusi 1919. gadā, kļuvusi par mūķeni un vairāk par visu savā dzīvē vēlējusies līdzināties franču svētajai Terēzei no Lizjē, kas viņai arī izdevies. Viņa ir nodzīvojusi īsu, ciešanām un vajāšanām pilnu mūžu, mirusi no tuberkulozes 1954. gadā, atstājusi pēc sevis leģendu un pāris grāmatu. “Dzīves dziesma” ir autobiogrāfija, neizdoti, taču klostera arhīvos atrodami ir viņas garīgo pārdomu pieraksti “Sirds noslēpums”. Lasot Marijas tekstus, rodas sajūta, ka esi pieskāries kādai paralēlai realitātei, kas eksistējusi neatkarīgi no varas maiņām, kariem, bada un trūkuma, slimībām un ciešanām – eksistējusi, saglabājot reliģiski eksaltētu, taču skaidru domu, tīru un gaišu valodu, dzīvu un patiesu cilvēcību.