Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mirel Wagner
When the Cellar Children See the Light of Day
2014, Sub Pop
Viņas balsi tiek mēģināts salīdzināt ar kaut ko, ko mēs jau iepriekš esam dzirdējuši, – ar Bilijas Holidejas iekšējo spriedzi, ar Betas Gibonsas harmonisko mieru, ar Nika Dreika pārpasaulīgo atsvešinātību vai Patijas Smitas pārliecināto splīnu. Dzimusi Etiopijā, uzaugusi Somijā, melnādaina meitene ar vāciski muzikālu uzvārdu, kura spēlē akustisko ģitāru un dzied sevī vērstas klusinātas dziesmas blūza intensitātē, – Mirela Vāgnere ir amerikāņu žurnālista atklājums pirms trim gadiem kādā brīvās skatuves klubā, taču nu viņa ienāks arī manā mūzikas kolekcijā uz palikšanu. Šis ir viņas otrais albums (pirmais tika nosaukts vienkārši “Mirel Wagner”), kura klasiskā uzbūve (10 dziesmas ar vidējo garumu 3 minūtes) atgādina skaņuplašu automātu estētiku kādā lauzto siržu kafejnīcā – izvēlies, kuru dziesmu gribi, visas tās runā par vienu un to pašu. Par to, ka mīlestība ir posts, izmisums un ciešanas. Un visas pasaules nelaimes nāk no mīlestības. Vai arī no tās trūkuma.