Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Natālija Zīmona Deivisa
Martina Gerra atgriešanās
Kembridža Masačūsetsa, Londona Anglija: Harvard University Press, 1983
Samērā plāna (neskaitot bibliogrāfiju un piezīmes, tikai 125 lpp., no kurām dažas aizpilda ilustrācijas), bet neparasti blīva grāmata. To sarakstījusi vēsturniece, kura visu teikto jo rūpīgi balsta dokumentos, taču proza plūst dzīvīgi, tā neiestrēgst didaktiskos secinājumos - gluži otrādi, sešus gadsimtus vēlāk stāsts par pazudušo Martinu Gerru un daudz šarmantāko viltvārdi, kas par viņu uzdodas, meistarīgi pārliecinot Gerra paziņas, draugus un pat ģimeni, ka par spīti visiem faktiem un pazīmēm, kas tam runā pretī, tieši viņš ir pazudušais, lasāma kā gluži svaiga sensācija. Katrs sižeta dalībnieks ir savā ziņā spilgta personība ar saviem sarežģītiem, nereti pretrunīgiem motīviem, visu viedokļi ir līdztiesīgi un katrs no tiem vedina uz savu suverēnu, paralēlu patiesību. Turklāt vienlaikus Zīmonai Deivisai ar pavisam lakoniskiem līdzekļiem izdodas uzburt tik ticamu 16. gadsimta Langedokas ainavu, it kā tā būtu skatīta krāšņā fotoalbumā, nepiemirstot iezīmēt arī hugenotu-katoļu briestošo konfliktu, basku un oksitāņu valodu īpatnības, mantošanas tiesību nianses utt. - turklāt tas notiek neuzbāzīgi, it kā starp citu, bez niecīgākā ideoloģijas piejaukuma. Pārliecināt Kanādā dzīvojošo Zīmonu Deivisu rakstīt par Latvijas vēsturi diez vai izdotos, taču viņas grāmatu būtu pavisam viegli iztulkot un tad piespiest izlasīt ikvienu, kurš nolēmis ķerties pie kārtējās gurdenās, konjunktūras diktētās vēstures notikumu interpretācijas.