Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pat Metheny
What’s It All About
2011, Nonesuch Records
Intīmas attiecības ar akustisko ģitāru
Džeza improvizācija ir īpašs meditācijas veids, kurā mūziķis mācās kontrolēt apziņas saturu, brīžiem to atbrīvojot un ļaujot uzmanībai klejot no viena temata pie otra, brīžiem satverot ciešāk un liekot atgriezties pie sākotnējās domas atkal un atkal. Ja koncerta klausītājam, izrādes vai filmas skatītājam, pat grāmatas lasītājam nereti gadās aizklīst savās domās, formāli turpinot mākslas darba “patērēšanu”, tikai atstājot to uzmanības perifērijā, tad izpildītāji parasti ir rūpīgi koncentrēti vai pietiekami profesionāli, lai spētu noturēt apziņas fokusu “darbam” vajadzīgajā punktā, nošu partitūrā vai teikuma konstrukcijā. Džezā ir citādi un tas ir viens no iemesliem, kāpēc jau kopš 20. gadsimta 50. gadiem ir saskatīta indiešu klasiskās mūzikas un džeza improvizācijas būtiska līdzība. Klausoties Peta Metenija ģitāru, kas izspēlē pazīstamu melodiju frāzes, var just, kā kustas viņas prāts, kā atmiņā pazib kādas ainas no pāris dienu un nedēļu seniem notikumiem, cilvēku sejas, balsis, mākoņu ēnas uz trotuāra, kāda prātā ienākusi dzejoļa rinda vai anekdote, kuras beigas nekādi neizdodas atcerēties, bet tad atkal, apmetot loku – tā dziesma, ko savulaik dziedāja bītli: “Bright are the stars that shine. Dark is the sky. I know this love of mine will never die. And I love her.”
Līdzīgi: Keith Jarrett “The Melody at Night With You”, 1999