Patti Smith "Banga"

Patti Smith
Banga
2012, Columbia Records

Dzīve sākas pēc desmitā albuma

Kā jau tas klājas kārtīgam pankroka māksliniekam, Patija Smita savu karjeru var uzskatīt par vienu vienīgu sabrukušu ilūziju un zaudētu cerību pilnu izgāšanos. Pēc pārsteidzošā un visu Ņujorkas muzikālo dzīvi kājām gaisā apgriezušā debijas albuma “Horses”, Smita uzreiz ierindota dzīvo ikonu statusā, nodēvēta par “pankroka krustmāti” un viss, ko viņa turpmāk darījusi, ir uzlūkots ar bažām, gaidām un savdabīgām bailēm vilties. Ik pa laikam cenšoties gūt arī komerciālus panākumus, Smita tikai aizvien vairāk nostiprinājusi savu skandālistes un nesaprastas dzejnieces slavu, izlaižot retus albumus ik pēc astoņiem, deviņiem gadiem – 1979., 1988, 1996. gada ieraksti ir nozīmīgi atskaites punkti ne tikai viņas personiskajā, bet arī visā rokmūzikas vēsturē. Pēc 2004. gada albuma “Trampin’” (2007. gadā viņa ierakstīja kaverversiju albumam “Twelve”) ir pagājis atkal zīmīgais astoņu gadu periods, kurā Smita atgādināja par sevi ar autobiogrāfisku grāmatu “Just kids”, un nu ir atgriezusies ar jaunām dziesmām, kas, šķiet, ir spēcīgākas par visu, ko viņa ir darījusi iepriekš. Poētisks, dziļš, sociāli aktīvs, literāru alūziju un atsauču pilns, albums, kas nosaukts Poncija Pilāta suņa Bangas vārdā (Bulgakova versijā), stāsta par Amerikas atklājēju Amerigo Vespuči, par Eimiju Vainhausu, Seneku, Tarkovski un vēl citiem. Pārsvarā par cilvēkiem.