Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Peter Gabriel
Up
2002, Virgin, RealWorld
Noskaņojums: noguruša ērgļa skatiens pāri kalniem
Vieta: iekšējās stratosfēras bagāžas nodalījums
Cilvēki: atspulgi un hologrammas
No sākuma visu slikto: pārgatavots, samākslots albums, kas nav labāks par iepriekšējo, citiem vārdiem sakot — visam cauri spīd godājama sirmgalvja komiskā cenšanās atrasties avangardā par katru cenu. Šajā ziņā Up atrodas kaut kur pa vidu starp Deivida Bovija nervozi pretrunīgajiem un Rodžera Votersa nosvērti vienveidīgajiem pēdējās desmitgades sevis meklējumiem. Tagad — par labo: rūpīgi nostrādāts, profesionāls albums, kas nebūt nav sliktāks par iepriekšējo Us. Detālplānojuma precizitāte reizēm traucē balss un teksta smeldzei un skumjām, taču tāds ir mūsdienu tehnoloģiju un rokmūzikas pārcilvēku neapskaužamais liktenis. Geibriels jau sen atrodas citā vērtēšanas sistēmā — lai arī ko viņš darītu, vietu visu pasaules reliģiju paradīzēs viņš būtu nopelnījis jau ar to vien, ka pirms pieciem gadiem mirušā Nusrata Fāteha Alī Khāna balss joprojām turpina skanēt arī Geibriela dziesmās, pāris sekundēs iekļaujot tās 700 gadu ilgā tradīcijā. Viss pārējais jau ir bonuss.