Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Rainers Morics.
Ar Prustu pa Parīzi: literārās pastaigas
Frankfurte pie Mainas, Insel, 2004
“Vietas, ko mēs pazīstam, nepieder telpas pasaulei, kurā mēs tās iedomājamies, jo mums tā ir ērtāk. Tās ir vien šaurs griezums no veseliem iespaidiem, kas veidoja mūsu toreizējo dzīvi. Atmiņas par kādu vietu ir tikai skumjas domas par kādu brīdi; un mājas, ielas, avēnijas ir plūstošas – ak! – kā gadi,” raksta Prusts, un – varat man ticēt! – staigājot pa Elizejas lauku dārzu ar Prusta vietu ceļvedi rokā, šiem celiņiem un krūmiem, strūklakām, soliņiem un paviljoniem pietrūka tieši “toreizējās dzīves”. Kā Marselam “bez viņas klātbūtnes visjaukākās vietas šķita kā trimda, un reiz es vēlējos palikt Parīzē uz visiem laikiem, ja vien varēju būt ar viņu kopā Elizejas laukos.” Ilgāku laiku nostāvēju pie zaļi krāsotās tualetes, pie kuras reiz Prusta romāna varonis, saodis puvuma smaku, piedzīvoja atklāsmi, un veltīgi mēģināju sajust jel ko, toties kādā agrā rītā es skaidri ieraudzīju, kurp šausmīgā ātrumā nesas Parīzes Dievmātes katedrāle, Sēna un slēgtās grāmatu kastes gar viņu.