Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vladimir Martynov
Utopia
2020, London Philharmonic Orchestra
Vladimirs Martinovs ir ārkārtīgi interesants un daudzveidīgs krievu laikmetīgās mūzikas komponists, kura neaptveramais radošais potenciāls izpaudies dažādos žanros, virzienos un priekšstatu vai kategoriju sistēmās: viņš ir dēvēts par seriālistu, minimālistu, elektroniskās mūzikas pionieri, progresīvā roka un avangarda projektu dalībnieku. Pabeidzis konservatoriju 1970. gadā, viņš iekļaujas eksperimentālās elektroniskās mūzikas laboratorijā, kur eksperimentē un raksta mūziku, cita starpā sacerot rokoperu par Asīzes Francisku, un 1978. gadā burtiski aiziet klosterī, pārtrauc komponēt, bet pēta un pasniedz senkrievu reliģisko mūziku Trīsvienības Sv. Sergija lavras garīgajā akadēmijā. 1984. gadā viņš atgriežas, taču pasludina “komponistu laika beigas”, noliedzot autorības estētiku un izpildītājzvaigžņu kultu. 2005. gadā viņš sacer simfoniju orķestrim un jauktajam korim pēc Singapūras vēstnieka pasūtījuma, tās tekstam izmantojot Lielās padomju enciklopēdijas šķirkli par šo Dienvidaustrumāzijas valsti. Vēlāk teksts tiek papildināts un/vai aizvietots ar rindiņām no “Daodedzjin”, bet jaunākajā versijā, ko Londonā ierakstījis Londonas Filharmonijas orķestris ar Vladimiru Jurovski pie diriģenta pults, skan tikai Laodzi teksts angļu valodā. Īpaši aktuāli izskan pants “Lai ļaudis godā nāvi un nepamet savas mājas”.