Anna Kašina-Jevreinova "N. N. Jevreinovs 20. gadsimta pasaules teātrī"

Anna Kašina-Jevreinova

N. N. Jevreinovs 20. gadsimta pasaules teātrī

Parīze, 1964

Līdzīgi citām dižgaru atraitnēm ceļot debesīs savu vīru, Anna Kašina-Jevreinova nav aizmirsusi arī par sevi. “1924.gada rudenī, pēc trim mūsu laulības gadiem, Jevreinovs veltīja man savu jauno lugu “Taisno kuģis”: “..tai, kura man ir vairāk nekā māsa, dārgāka par sievu un tuvāka par draugu.” Domāju, ka ar to pietiek, lai raksturotu viņa attieksmi pret mani.” Lasot Kašinu-Jevreinovu, var necerēt atrast ko interesantu par viņas ģeniālo vīru, taču ļoti labi iezīmējas bezbēdīgās, enerģiskās jaunkundzes tēls, kura uz Ameriku brauc kuģī SS Leviathan, sēž pie galdiņa kopā ar pasaulslaveno kinozvaigzni Rūdolfu Valentīno un atbruņo mani, pēc 40 gadiem rakstīdama: “Turklāt es biju pati jauniņākā 1.klases pasažiere un kā tādai man bija nepārspējami panākumi ikvakara (pat stipras vētras laikā!) ballēs. Gribējās visu laiku kliegt: “Ak, mirkli, apstājies, tu esi skaists!”” Domāju, ka, neko nezaudējot, var uzreiz pāriet pie vīra nāves (pēc 30 gadiem) apraksta: “Es pamodos, it kā mani kāds būtu pagrūdis. Vīrs klusu gulēja, bet viņam bija kaut kāda dīvaina, neraksturīga sejas izteiksme. Es zināju, ka notiek kaut kas neparasts.” Nudien, cilvēka rakstītais ir tiešs viņa rakstura nospiedums.

Ja arī neesmu spējis neko jēdzīgu pastāstīt par izlasīto, tad vismaz pieminēšu rindkopu (stils!) par 1925.gada ceļojumu prom no padomju Krievijas: “Skaidrā, saulainā rītā mēs ieripojām šajā tīrīgajā, akurātajā, jaukajā pilsētā. Kā tā nelīdzinājās visām krievu pilsētām, lai arī bija atradusies “zem Krievzemes” ilgu laiku.” Runa, protams, ir par Rīgu.