Džons Laboks "Dzīves prieki"

Džons Laboks

Dzīves prieki

Nabu press, 2010

Britu augstmanis, baņķieris, politiķis, zinātnieks un rakstnieks Džons Laboks (1834–1913) savas dzīves laikā sarakstījis veselu lērumu noderīgu grāmatu: par civilizācijas rašanos un pirmatnējo cilvēku (tieši viņš izdomājis terminus “paleolīts” un “neolīts”), par savvaļas puķēm un to attiecībām ar kukaiņiem, par skudru, bišu un lapseņu intelektu, par laulību un totēmismu, par brīvo tirdzniecību un monetāro sistēmu, par mieru un laimi, par cilvēku pienākumu būt laimīgam un dabas skaistumu. Viņa savdabīgi zinātnisko pieeju pareizas dzīves tehnikām lieliski ilustrē divsējumu pētījums par dzīves priekiem ar rūpīgu to iedalījumu priekos, kas ceļas no draudzības, mīlestības, mākslas, dzejas, mūzikas, ceļošanas, reliģijas un grāmatu lasīšanas (“Senās dienās grāmatas bija retas un dārgas. Mūsu senčiem bija grūti tās iegādāties. Mūsu grūtības ir, ko izvēlēties.”). Bagātīgi rotāti ar dažādu autoru citātiem, viņa pārspriedumi nomierina un iepriecina, bet ieteicamajā 100 grāmatu sarakstā atrodami ne vien Platons, Paskāls un Čosers, bet arī Aleksandra Poupa episkā satīra “Matu cirtas nolaupīšana”, grāmata par Pompeju pēdējām dienām un Darvina “Sugu izcelšanās”. Bet grāmatas noslēgumā viņš saka: “Progress var būt lēnāks vai ātrāks. Tas var atnākt pie citiem, bet ne pie mums. Tas neatnāks pie mums, ja mēs necentīsimies būt tā cienīgi. Taču tas noteikti atnāks.”