Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Elīna Kokareviča
Rēgi
Rīga: Valodu māja, 2021
Uzreiz jāpasaka, lai tas būtu pateikts un vairs netraucētu lasīt: šai grāmatai kā debijai ir ļoti paveicies ar mākslinieci (Līvu Pakalni-Fanelli) un poligrāfisko izpildījumu. Blīvi ilustrētā grāmata labi iegulst rokās un arī acīs, tēlu, krāsu un noskaņu klātbūtne lieliski atbalsta tekstu, bet tieši tekstam gribas pievērst uzmanību. Tas ir skaists, pakļāvīgs un mierīgs, uzrakstīts labā valodā, kas nelecas pašmērķīgā oriģinalitātē, taču ik pa brīdim liek atskārst, ka nekas tāds latviski sen nav lasīts. Deviņi uzbūves un stila ziņā atšķirīgi stāsti veido pabeigtu ciklu, taču atteikšanās no nosaukumiem un vienotais centrālais varones tēls liek to uztvert arī kā romānu, lai gan par romānu mūsdienās var nosaukt jebko, tāpēc tam īsti vairs nav jēgas. Savukārt tad, kad lasītājs ir apradis ar grāmatas noformējumu, uzbūvi un valodas plūdumu, pār viņu nāk piepeša atskārsme, ka arī tas, par ko ir šī grāmata – tas ir, varoņi, notikumi, situācijas un motīvi –, latviešu literatūrā vēl nav ticis izstāstīts. Pareizāk sakot, par to līdz šim ir klusēts – klusēts spītīgi, nodevīgi un velti.