Fernandu Pesoa "Prozas izlase"

Fernandu Pesoa

Prozas izlase

Ņujorka: Grove Press, 2001

Pirmā Pesoas lappuse, kuru uzšķīru Portu grāmatnīcā, bija par “Piekto impēriju”, par kuru man vēl vakar tika klāstījis Tjagu, bet nejautājiet, kas ir Tjagu, – stāsts iznāks par garu. “Es redzēju sapni un tagad esmu satraukts – kā lai uzzinu, ko esmu nosapņojis?” – Nebukadnecars jautā, un Dievs ļauj Daniēlam ieskatīties, ko valdnieks sapnī redzējis. Nosapņoto līdzību Daniēls skaidro ar piecām valstībām, kuras nomaina cita citu. Līdzībai tradicionāli piemeklētās impērijas Pesoa nomaina ar citu, garīgu valstību rindu: Grieķija–Roma–Kristietība–Eiropa–Portugāle. Pamatojums maziņās Portugāles izniršanai šajā kompānijā arī ir satriecošs: “.. tā kā tai nekad nav bijis dižas literatūras, tikai maza un nenozīmīga, šajā ziņā viss vēl ir priekšā, un tas padara iespējamu visu, izdarot to īstajā veidā. [..] Mūsu nākotne ir būt par visu.” Pirms simt gadiem Pesoa piesaka Portugāli kā valodas, “dzejnieku impēriju”, bet drīz pēc tam uzraksta politisku pamfletu “Interregnum: aizstāvot un attaisnojot militāru diktatūru Portugālē” (1928). Vēlāk gan viņš, šķiet, no saviem politiskajiem uzskatiem atsakās, bet no Piektās kultūras impērijas paliek vien šie divi viņa teikumi: “Ja arī mums tas neizdosies, mēs tomēr būsim bagātinājuši savu valodu. Pašā sliktākajā gadījumā mēs būsim vismaz uzlabojuši savu rakstīšanas prasmi.”